25. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Alma, Annemarija
Sākuma lapa » Makroekonomika » Olas sadārdzina graudi un ES prasības
Olas sadārdzina graudi un ES prasības
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 4. septembris 2012, 12:13
Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz stingras dējējvistu labturības prasības, paaugstinājusi olu pašizmaksu un līdz ar to arī cenu veikalos. Turklāt šā gada rekordaugstās graudu cenas, iespējams, vēl vairāk sadārdzinās olas.


Kaut arī ES direktīva par dējējvistu labturību pieņemta pirms vairākiem gadiem, paredzot astoņu gadu pārejas periodu, kura laikā putnkopības uzņēmumiem vajadzēja pārkārtot vistu fermas atbilstoši nosacījumiem, olu cenu straujo pieaugumu pavasarī ražotāji skaidroja tieši ar šīs direktīvas ieviešanu. Eiropā olu cena palielinājās par 70%, Lielbritānijā pat par 100 procentiem. Olu ražošanas uzņēmuma Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs Neatkarīgajai apstiprināja, ka tieši ES direktīva bijusi par iemeslu olu sadārdzinājumam pavasarī, raksta NRA.LV.

Nagu vīles vistām

Balticovo pēdējo septiņu gadu laikā ir pilnībā nomainījis visas iekārtas atbilstoši direktīvas noteikumiem, un tas prasījis aptuveni 39 miljonu eiro ieguldījumus.

«Tagad vistas dzīvo plašākos sprostos, kuri ir tik lieli, lai tās varētu brīvi staigāt. Tajos ir atvēlēta īpaša vieta ne tikai maltīšu ieturēšanai, bet arī ligzdu veidošanai un iespējai pakašāties, līdzīgi kā vistas to dara brīvā dabā. Sprostos ir arī speciāli vistām piemērotas nagu vīlītes,» stāstīja A. Veinbergs.

ES direktīvā noteikts, ka dējējvistai būrī jāparedz vismaz 750 kvadrātcentimetru liela platība, kas vistai ļauj izplest spārnus un brīvi kustēties. Kopējā būra platība nedrīkst būt mazāka par 2000 kvadrātcentimetriem. Katrai vistai vajadzīga arī vismaz 15 centimetrus gara vieta uz laktas, bet barības siles garumam jābūt vismaz 12 centimetriem katrai dējējvistai. Vienā sprostā, kas ir 2,4 metrus garš, Balticovo tagad mīt 22 dējējvistas. Kopumā uzņēmumā ir vieta apmēram 2 miljoniem putnu.

To, vai ES prasības ir adekvātas, A. Veinbergs atteicās komentēt, piebilstot, ka vistām tās par sliktu noteikti nav nākušas. «Vai patērētājam no tā ir labāk, tas ir diskutējams jautājums. Tas noteikti ir dārgāk, un par to samaksā patērētājs,» teica A. Veinbergs.

Graudu cena vieš bažas


Balticovo valdes priekšsēdētājs ir neizpratnē, kāpēc šogad Latvijā ir tik augsta labības cena, ja graudiem gaidāma rekordraža. Olu ražošanas izmaksas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, arī graudu cenas. A. Veinbergs atturējās prognozēt iespējamo cenu paaugstinājumu. «Tad es varētu jums pajautāt, kāda būs graudu cena nākotnē. Ja to varētu precīzi zināt, tad arī varētu precīzi aprēķināt izmaksas,» teica A. Veinbergs. Ik gadu Balticovo iepērk apmēram 55 000 tonnas graudu un vēl apmēram 85 000 tonnu saražo paši. Viņš gan atzīst, ka Latvija ir mazs tirgus, kas ir atkarīgs no norisēm un cenām pasaules tirgū. Balticovo eksportē līdz 70% no saražotās produkcijas. Lielākie eksporta partneri ir Lietuva un Igaunija. Balticovo saražotā produkcija nonāk arī Vācijā, Polijā, Čehijā un citur.

Vārītas un šķidras

Balticovo tikko nodevis ekspluatācijā divus pārstrādes cehus – šķidro olu cehu un vārīto olu cehu. Kopējās investīcijas divu projektu realizācijā ir 2,3 miljoni eiro. Šķidro olu cehā stundā sagatavo piecas tonnas pasterizētas šķidro olu masas. Lai sagatavotu vienu tonnu produkcijas, jāsaplēš 20 000 olu. Jaunā ražošanas jauda ļauj sasniegt ražošanas apjomus līdz 3000 tonnām mēnesī. Savukārt vārīto olu ceha jauda ir 25 000 olu stundā.

«Gan šķidro, gan vārīto olu cehs ir plānveida pakāpeniskās ražotnes modernizācijas sastāvdaļa. Investīcijas ražotnē nodrošinās uzņēmuma ilgtspēju un palielinās mūsu konkurētspēju Eiropas Savienībā, jo šķidro olu masa ir pieprasīts produkts. Pašlaik mūsu tirgus daļa Eiropā ir 0,5%, mērķis ir sasniegt 5 procentus. Nākamajos piecos gados uzņēmuma attīstībā plānojam investēt no 50 līdz 60 miljoniem eiro,» norādīja A. Veinbergs. Uzņēmums iecerējis samazināt taras īpatsvaru gatavajā produkcijā, kopā ar zinātniekiem atrast optimālo modeli vistu barošanai, turpināt ražošanas modernizāciju. Esot pārliecība, ka nākotnē tas ļaus samazināt gatavās produkcijas cenu. «Mūsu mērķis ir saražot kvalitatīvu produkciju par konkurētspējīgu cenu,» uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Eiropas Savienības (ES) direktīva, ES, olu cena

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats