09. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Apolonija, Simona
Sākuma lapa » Makroekonomika » Kā bezdarbu apkaro Labklājības ministrija
Kā bezdarbu apkaro Labklājības ministrija
Autors: Apollo.lv / 26. jūnijs 2012, 13:01
Kopš valsts ar privatizācijas palīdzību apmānīja iedzīvotājus, uzkraujot viņu pleciem rūpes par namu apsaimniekošanu, un iekasējot par to vēl īpašuma nodokli, namu apsaimniekošana ir aktuāls jautājums vairumam iedzīvotāju. Ir parādījies termins «dzīvokļu īpašnieku kopība» un likums, kas namu apsaimniekošanu reglamentē saprotamā veidā.


«Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu» (likums) Saeima pieņēma gandrīz pirms 3 gadiem (04.06.2009.). Tajā tika iekļautas sekojošas normas: Līdz 2011.gada 31.decembrim pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir tiesīga veikt ikviena persona, kura ieguvusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu. Tā teikts likuma Pārejas noteikumu (noteikumi) 5. punktā. «Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas attiecīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumus, ir tiesīgas turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās pārvaldnieka saistības neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 13.panta prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 30.jūnijam.» Šāda prasība un datums noteikts noteikumu 6.punkā.

Tātad 2012.gada 1.jūlijā stāsies spēkā noteikums, kas daudziem patreizējiem namu apsaimniekotājiem, galvenokārt atsevišķu māju kooperatīvu un biedrību priekšsēdētājiem, kas vienlaicīgi strādā arī par attiecīgo namu pārvaldniekiem, aizliegs veikt šīs darbības.

Savulaik labklājības ministre I.Jurševska (ZZS) labi izprata Pārejas noteikumu punktu nozīmi un organizēja bezdarbniekiem kursus namu pārvaldīšanā, lai, iestājoties šim datumam, bezdarbnieki varētu aktīvi iesaistīties darba tirgū. Kursu nosaukums – Namu pārzinis, ilgums – 6 mēneši, rezultāts – iegūta dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamā izglītība un trešās profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments, kas ļauj strādāt par namu pārvaldnieku.

Tikai Rīgā vien ir ap 12 000 daudzdzīvokļu mājas, no kurām daudzas pieder pašvaldībai, un kuras apsaimnieko pašvaldības organizācijas vai privāti specializēti uzņēmumi, vai kooperatīvi un biedrības. Taču nereti iedzīvotāji nav apmierināti ar šo apsaimniekošanu un vēlas izmantot likuma tiesības, lai paši varētu veikt pilnu mājas apsaimniekošanas ciklu. Diemžēl tagad daudzkārt tas būs liegts, jo vienkārši nav savlaicīgi sagatavotu attiecīgi kvalificētu speciālistu. Katras atsevišķas mājas dzīvokļu īpašnieku kopība būs spiesta slēgt mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu ar profesionālām apsaimniekošanas firmām, kas orientētas uz biznesu, tas ir, peļņas gūšanu, kamēr atsevišķas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku biedrība ir orientēta uz apsaimniekošanas izdevumu samazināšanu.

Tā vietā, lai attiecīgo Nodarbinātības valsts aģentūras kursu (Namu pārzinis) skaitu bezdarbniekiem palielinātu, Rīgā vien radot līdz aptuveni 3000 jaunām darba vietām, labklājības ministre I.Viņķele, pēc Darba devēju konfederācijas un citu «speciālistu» ieteikuma, ir pieņēmusi lēmumu šos kursus vispār likvidēt, tādējādi atklāti lobējot namu apsaimniekošanas lielo firmu intereses, jo saskaņā ar likumu, ar šā gada 1.jūliju dzīvojamās mājas var apsaimniekot tikai sertificēts speciālists. Tas nozīmē, ka mazie kooperatīvi un biedrības ir spiesti pievienoties kādai namu apsaimniekotājai firmai, kas automātiski nozīmē arī apsaimniekošanas maksas pieaugumu, raksta Apollo.lv.

Ministres parakstītā vēstulē par šo jautājumu minēts, lūk, kas: «Apmācību sarakstus ne retāk kā reizi gadā nosaka labklājības ministra izveidota apmācību komisija. Apmācību komisijas sastāvā iekļauj Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī, ja nepieciešams, citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus. Apmācību sarakstu sagatavošana 2012.gadā tiek veikta: 1. analizējot Aģentūras statistikas datus, bezdarbnieku skaitu un profilu katrā no profesijām, pieteiktās brīvās darba vietas, darbiekārtošanas radītājus; 2. analizējot nozaru attīstības tendences un ņemot vērā Ekonomikas ministrijas vidējā termiņa darba tirgus pieprasījuma prognozes.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka Aģentūras statistikas dati par namu pārzini uz apmācību saraksta izskatīšanas brīdi (uz 2011.gada l.oktobri) bija šādi - Aģentūrā nebija reģistrēts neviens bezdarbnieks ar iepriekšēju darba pieredzi nama pārziņa profesijā, bet 21 bezdarbniekam bija iepriekš iegūta izglītība namu pārziņa kvalifikācijā un 35 bezdarbnieki bija uzsākuši apmācības nama pārziņa kvalifikācijas iegūšanā. Vēršam uzmanību, ka Aģentūras Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā uz 2011.gada l.oktobri nebija neviena reģistrēta brīva darba vieta namu pārziņa profesijā. Vēršam uzmanību, ka uz 2012.gada 30.martu vēl joprojām nebija reģistrēta neviena brīva darba vieta namu pārziņa profesijā.»

Ir interesanti izsekot politiskas amatpersonas (ministres) loģikai un argumentiem sava lēmuma pamatošanai. Tās ir tipiskas, bezmaz vai zinātniskas, filigrāni atstrādātas ierēdņu atrunāšanās frāzes, ar kādām viņi ierasti sabiedrību ikdienā pastumj malā praktiski jebkura jautājuma risināšanā. Ministres ieskatā šoreiz šajā komisijā nebija nepieciešams iekļaut dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjus, lai gan šis jautājums skar tieši viņus.

Tātad, ir analizēti statistikas dati, nozaru attīstības tendences, darba tirgus pieprasījuma prognozes un kas tik vēl ne, lai nobeigumā šo pseidopētījumu rezultātā nonāktu pie absolūti nekompetenta un neloģiska lēmuma, kas nebalstās realitātē – kas nav saistīts ar Pārejas noteikumu 6.punktā minēto datumu. Tad, ko īsti ministrijas ierēdņi un šie «eksperti» ir prognozējuši? Veids, kā viņi to ir darījuši, ir aprakstīts ministres vēstulē. Taču, kādēļ šīs prognozes absolūti neatbilst patiesajai situācijai?

Un tagad jājautā, ko vērti ir visi šie ierēdņi, visas šīs komisijas, eksperti un ministre, kas daudzus gadus mācījusies sociālo problēmu risināšanu? Ministrija, lūk, katru gadu izstrādājot darba tirgus īstermiņa prognozi. «Īstermiņa», šis nu ir pareizais vārds, jo attiecīgie cilvēki, kas šo prognozi izstrādāja un lēmumu pieņēma, tālāk par savu degungalu neko saskatīt nespēj! Vai tiešām visā tajā «ekspertu barā», kas pieņēma šādu lēmumu, neatradās neviens loģiski domājošs cilvēks, kurš, neskatoties uz statistikas datiem uz 2011.gada 1.oktobri, spētu izprast situācijas būtību? Kurš spētu paturēt prātā vienu datumu (2012.gada 30.jūnijs) un prognozēt sekas pieņemtajam likumam pēc šī datuma iestāšanās, ja to nespēja pati ministre? Vai tajā «barā» nebija neviena, kas ministrei Viņķelei pateiktu priekšā, ka šim jautājumam nav nekāda sakara ar darba devējiem, viņu konfederāciju un Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaiti?

Atsevišķas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, kas var pieņemt darbā pārvaldnieku, nesastāv un nekad nesastāvēs nekādā konfederācijā, un nekāds viedoklis šai mājai nav prasīts. Jebkura dzīvokļu īpašnieku kopība var algot par pārvaldnieku personu no sava vidus, ja tam ir attiecīgā kvalifikācija. Jebkurā daudzdzīvokļu mājā atradīsies bezdarbnieks, kas labprāt gribētu apgūt un strādāt šajā amatā. Skaidrs, ka šādi darba sludinājumi pagājušajā gadā 1.oktobrī nebija iespējami, jo likums tad nepieprasīja mājas apsaimniekošanu uzņemties tikai personām ar noteiktu kvalifikāciju. Un tādu sludinājumu nebūs arī pēc 1.jūlija, jo visas mājas jau būs veiksmīgi pievienotas kādam no lielajiem apsaimniekotājiem. Lielā iespēja pamatīgi samazināt bezdarbu ir nolaidīgi palaista garām, ministrei aizbildinoties ar mistisko kolektīvo (bez)atbildību.

Vai ministrija savlaicīgi painteresējās (kaut vai caur presi) dzīvokļu īpašnieku kooperatīvos un biedrībās par šāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamību, par to, cik kooperatīviem un biedrībām šādi kursi būtu nepieciešami, lai viņi paši varētu turpināt apsaimniekot savas mājas vai uzsākt to apsaimniekošanu? Nē! Jo mūsu valstī nav ierasts uzklausīt sabiedrības viedokli, tāpēc, ka jebkurš ministrs iedomājas, ka viņš jebkurā jautājumā ir gudrāks par sabiedrību. Viņi vienmēr labāk zina, kas mums ir vajadzīgs, jo ir ieraduši mūs uzskatīt par sev nelīdzvērtīgiem. Un šo savu pārākuma apziņu viņi ieaudzina un nodrošina ar padarītajam darbam neadekvātu atalgojumu, privilēģijām un «ekstrām». Šai valstij drīzāk piestāvētu nosaukums Dzīvnieku ferma (Orvels), kurā visi iemītnieki ir vienlīdzīgi, bet daži vienlīdzīgāki par pārējiem.

Vai, pieņemot lēmumu, ministrijas rīcībā bija dati par to, cik mājas Rīgā līdz šim apsaimniekoja personas, kas saskaņā ar tagadējo likumu to nedrīkstēs vairs darīt, tas ir, cik personas zaudēs darbu? Likuma rezultātā tiek likvidētas jau esošas darba vietas. Bet ministrijas lēmums likvidēt bezdarbniekiem kursu «Namu pārzinis» ir laupījis iespēju radīt jaunas darba vietas. Tiešām «valstiska» domāšana no iesaistīto »ekspertu» puses. Kas sēž šajos augstajos amatos un saņem lielās algas par nekompetentu padomu došanu un nekompetentu lēmumu pieņemšanu? Pati ministre ir pielikusi roku, lai bezdarba līmenis nemazinātos, toties visai asi iestājas pret bezdarbniekiem un pabalstiem.

Viss iepriekš minētais, manuprāt, liecina par konkrētā lēmuma pieņemšanā iesaistīto personu trulumu, nevalstisku domāšanu, absolūtu nekompetenci un pilnīgu vienaldzību attiecībā uz bezdarba likvidēšanu Latvijā. Un tagad salīdziniet namu pārziņa kursu nepieciešamību ar tālāk minēto! Vai tādām apmācību programmām kā nekustamā īpašuma aģents (mākleris), kas ir atstāta apmācību programmā, bija un ir darba devēju pieprasījums? Jeb ir jebkāds pieprasījums darba tirgū pēc apmācību datorprogrammu Coral Draw, Adobe Photoshop, Datorgrafika, Adobe Acrobat un daudzu citu programmu beidzējiem? Nav! Jo parasti ir nepieciešams zināt visu šo paketi, nevis vienu atsevišķu programmu, un šādus speciālistus apmāca nevis dažu stundu kursos Nodarbinātības valsts aģentūrā, bet universitātēs un institūtos. Tātad šīs programmas ir domātas vienīgi Labklājības ministrijas darbības imitēšanai bezdarba samazināšanā un Eirofondu līdzekļu, ko līdzfinansē Latvijas valsts, apguvei (slaukšanai). Kas un kā tiek pie šīs slaukšanas jau ir cits jautājums, iespējams, pakļauts KNAB kompetencei jeb Valsts kontroles pārbaudei.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: bezdarbs, Ilona Jurševska, Labklājības ministrija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats