Latvijas Bankas iedibinātā tradīcija turpinās, nu jau vienpadsmito gadu laižot apgrozībā īpašus vienlatniekus. Vakar kā divdesmit pirmā īpašā dizaina monēta pie visiem interesantiem aizceļoja monēta ar eža attēlu.
Kopš 2001.gada, kad tika aizsākta īpašā dizaina viena lata apgrozības monētu programma, ir izlaistas jau 20 dažādas monētas. Tradīcija tika iesākta ar stārķa vienlatnieku un kopš 2004.gada šādas monētas tiek izlaistas divas reizes gadā – viena pirms Līgo svētkiem un viena Ziemas saulgriežiem, informē Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs.
Kristaps Otersons, Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītājs, apgalvo, ka interese par īpašajām lata monētām vienmēr ir bijusi liela, it īpaši apgrozījuma izlaišanas dienā. Novērojot cilvēku plūsmu pie bankas kasēm, var secināt, ka arī par eža monētu no sabiedrības puses ir liela interese, raksta
NRA.lv.
„Monētu pieprasījums vairāk tiek vērtēts pēc tā, cik ātri pienāk tirāžas beigas,” apgalvo Kristaps Otersons. Tā, piemēram, par 2008. gada nogalē izlaisto skursteņslauķa monētu iedzīvotāju ieinteresētība bija tik liela, ka monēta no Latvijas Bankas kasēm pazuda vienas dienas laikā. Savukārt 2011. gada Ziemassvētkos izlaistā piparkūku sirds monēta apgrozībā ir vēl tagad.
Par monētas izskatu lemj Latvijas Bankas monētu dizaina komisija, kurā darbojās literatūrzinātniece Janīna Kursīte, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, kā arī citi bankas darbinieki un mākslinieki. Saistībā ar monētu dizainiem, Latvijas Banka veic arī iedzīvotāju aptaujas.
Visi monētu tēli ir ikdienišķi, tāpēc tuvāki cilvēkiem. Tie spēj raisīt asociācijas, piemēram, skudra simbolizē čaklumu. Īpašo vienlatnieku tēli nereti ir saistīti ar latviešu folkloru un mitoloģiju. To mērķis cilvēkiem ir atgādināt arī par ko senu un nozīmīgu. Piemēram, par pūcessaktu (saspraude vīriešu virsdrēbju aizdarei) cilvēki zināja senākos laikos, kad 2007.gadā apgrozībā tika izlaista monēta ar pūcessaktu, cilvēki bija ieinteresēti, kas īsti ir attēlots uz vienlatnieka, apgalvo Kristaps Otersons.
Ezis ir Latvijas iedzīvotāju iemīļots lauku sētu un pat pilsētpagalmu iemītnieks un viesis, kam ir sava vieta latviešu folklorā, literatūrā un mitoloģijā. Ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārkos vai cimdā, tad vienmēr labi klājas. Mazinot draudus eža kažokam, veiksmei un labklājībai kaldināts makā liekams talismans, norāda Latvijas Banka.
Sākotnēji, 2001. Gadā, stārķa monētas kopējā tirāža bija 250 tūkstoši, skudras monētai tā bija 500 tūkstoši un kopš 2006.gada īpašo vienlatnieku tirāža tika palielināta uz 1 miljonu. Arī eža monētas kopējā tirāža ir 1 miljons un, tāpat kā citām īpašās apgrozības monētām, netiks papildināta.
2012. gada vidū kopumā apgrozībā ir 35.3 miljoni viena lata monētu. Lielākā daļa apgrozībā esošo vienlatnieku ir ar laša attēlu (kalti 1992.gadā). Īpašās apgrozības monētu tirāžas ir salīdzinoši nelielas, taču pietiekamas, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās vēlēsies uzglabāt kolekcijai kā sava veida mākslas vērtību. Kopējais līdz šim nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir piecpadsmit miljoni, informē Mārtiņš Grāvītis.
Monēta Kalšanas gads Kopējā tirāžaStārķis 2001. 250 tūkst.
Skudra 2003. 250 tūkst.
Sēne 2004. 500 tūkst.
Sprīdītis 2004. 500 tūkst.
Pētergailis 2005. 500 tūkst.
Kliņģeris 2005. 500 tūkst.
Jāņu vainags 2006. 500 tūkst.
Čiekurs 2006. 1 milj.
Pūcessakta 2007. 1 milj.
Sniegavīrs 2007. 1 milj.
Ūdensroze 2008. 1 milj.
Skursteņslauķis 2008. 1 milj.
Nameja gredzens 2009. 1 milj.
Eglīte 2009. 1 milj.
Krupis 2010. 1 milj.
Pakavs (divu veidu) 2010. 1.milj.
Alus kauss 2011. 1.milj.
Piparkūku sirds 2011. 1.milj
Ezis 2012. 1.milj.
Rādīt reklāmu
