Jebkuriem pasākumiem, kas veicina ekonomikas izaugsmi un makroekonomisko
stabilitāti, jābūt vērstiem, lai ieguvēji no izaugsmes būtu cilvēki,
īpaši mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupās, noslēdzot vizīti Latvijā,
atzina Apvienoto Nāciju (ANO) neatkarīgais eksperts Sefas Lumina.
Viņa uzdevums bija izvērtēt, kā finanšu krīze un Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda stabilizācijas programma ietekmējusi cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Lai arī neatkarīgais eksperts konkrēti nepasaka, vai taupības pasākumi cilvēku dzīvi ietekmējuši negatīvi, tas izriet no viņa secinājumiem. Īpaši eksperts ir nobažījies, kā situācija attīstīsies tālāk un kāda būs valdības rīcība, jo līdz šim cilvēktiesību ievērošanai pievērsta nepietiekama uzmanība. Taču atzīmi Latvijas valdībai par tās darbu pieklājīgi uz žurnālistu jautājumiem atbildošais S. Lumina tomēr neieliek un uz jautājumu: «Ko viņa vizīte dos Latvijas cilvēkiem?» atbild: tas ir interesants jautājums.
S. Lumina amata nosaukums oficiāli ir ievērojami garāks – eksperts jautājumos, kas skar ārējā parāda un citu ar to saistīto valstu starptautisko finanšu saistību ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu visās jomās, īpaši ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošanu, raksta
NRA.lv. Kopumā viņš Latvijā pavadīja nedēļu, kuras laikā viņam bija jātiekas ar virkni politiķu, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī tiesībsargu. «Galvenais mērķis, ar kuru es ierados Latvijā, bija sadarbības un dialoga atmosfērā izvērtēt valsts parāda nastas ietekmi un tās spēju īstenot cilvēktiesības,» sacīja S. Lumina.
S. Lumina stāsta, ka vizītes laikā interesējies par finanšu krīzes cēloņiem un sekām, kā arī par to pasākumu ietekmi, kas tika veikti, reaģējot uz krīzi. Viņš savā ziņojumā ataino vairākus būtiskus faktus par norisēm Latvijā laikā no 2008. līdz 2011. gadam. Eksperts uzsver, ka starp 2008. un 2009. gadu, kad daudzās valstīs iestājās recesija globālās finanšu krīzes rezultātā, kritums Latvijā bija īpaši dziļš – lielākais pasaulē attiecīgajā posmā. «Valdība izvēlējās iekšējās devalvācijas stratēģiju, kas paredzēja procikliskus makroekonomiskos pasākumus, kuri izraisīja ievērojamu darba vietu zudumu, algu un cenu samazināšanos un vispārēju ekonomikas sašaurināšanos. Kaut arī mērķis bija uzlabot makroekonomisko stabilitāti, šie pasākumi izraisīja dramatisku darba vietu zudumu,» secina S. Lumina. Tomēr viņš izsaka atzinību Latvijas valdībai par to, ka tā kopā ar ES un Pasaules banku ieviesa sociālās drošības pasākumus, lai samazinātu taupības pasākumu ietekmi uz sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupu (eksperts piemin sabiedriskos darbus, bezmaksas veselības aprūpi trūcīgajiem).
Eksperts nosauc vairākas problēmas, kurām nekavējoties jāpievērš uzmanība – bezdarbs, nabadzība, nepietiekami ieguldījumi darba vietu radīšanā, jo krīze ir padziļinājusi plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem un Latvijā ir vislielākā ienākumu atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgākajiem Eiropā. Eksperts arī atgādina, ka virzība tādās jomās kā nabadzības izskaušana, izglītība, veselības aprūpe jāuzskata par katras valsts prioritāti, īpaši kritiskos apstākļos. Diemžēl attiecībā uz Latviju viņam par to radušās bažas. Tāpat kā par cilvēktiesību ievērošanu – viņš aicina valsti īstenot tādu pieeju politikas īstenošanā, kas pamatotos uz cilvēktiesībām, un aicina ratificēt tos cilvēktiesību dokumentus, kuriem Latvija vēl nav pievienojusies.
***
Viedoklis
Sefas LUMINA, ANO neatkarīgais eksperts:
– Latvijas apmeklējuma laikā es ar bažām esmu ievērojis vairākas sociālekonomiskas problēmas, kurām jāpievērš tūlītēja uzmanība, – augsts bezdarba līmenis, aizvien lielāka nabadzība, augsta emigrācija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, iedzīvotāju novecošanās un nepietiekams atbalsts daudzbērnu ģimenēm, augošais pašnāvības gadījumu skaits, cilvēku tirdzniecība un nepietiekamie ieguldījumi darba vietu radīšanā. Jāņem vērā tā sociālā un ekonomiskā ietekme, kuru uz Latvijas ekonomiku varētu radīt krīze eirozonā, iespējams, samazinoties pieprasījumam pēc Latvijas eksportprecēm un pakalpojumiem.
Rādīt reklāmu
