22. maijs, Trešdiena
Vārda dienas: Emīlija
Sākuma lapa » Makroekonomika » Pētījums: labu darbu raksturo labs atalgojums
Pētījums: labu darbu raksturo labs atalgojums
Autors: Andris Jurkevics / BIZNESS.LV / 16. maijs 2012, 18:13
Ņemot vērā, ka Latvijā un daudzviet Eiropā joprojām ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un vairākums "DNB Latvijas barometra" aptaujāto iedzīvotāju jau ilgstoši uzskata, ka iespējas Latvijā atrast labu darbu ir sliktas, jaunākajā pētījumā šoreiz skaidrots, kas iedzīvotāju izpratnē ir labs darbs un kādi kritēriji to raksturo.


Pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas (74%) respondentu kā galveno kritēriju min labu atalgojumu; citi darbu raksturojoši faktori ir daudz mazāk nozīmīgi: otrais biežāk minētais kritērijs - "interesants darbs" - guvis tikai 48% aptaujāto atbalstu, bet citi tikuši uzskatīti par vēl mazsvarīgākiem.

Tai pašā laikā jāatzīst, ka kopš 2010. gada, kad tika veikts līdzīgs pētījums, būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem ir ļoti svarīgi, lai darbs būtu interesants (2010.g. - 33%, 2012.g.- 48%), kā arī to aptaujāto īpatsvars, kuriem ir būtiski, lai darbavietā būtu labi kolēģi (2010.g. - 18%, 2012.g. - 31%).

Kā vismazāk būtiskos kritērijus, kas raksturo labu darbu, iedzīvotāji minējuši labu uzņēmuma vai iestādes "augstāko" vadību (4%) un labu darbavietas tēlu, reputāciju sabiedrībā (6%). Arī laba tiešā priekšniecība un iespēja mācīties un gūt jaunas zināšanas ir būtiska mazāk nekā piektajai daļai respondentu. Jāpiebilst, ka šo faktoru nozīmīgums pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījies.

DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Dace Kauliņa rezumē: "Pētījuma rezultāti liecina, ka piedāvātais atalgojums joprojām ir noteicošais faktors darba izvēlē un tikai pēc tam seko darba saturs, kas dominē valstīs ar lielāku sociālo nodrošinātību. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem nepieciešams nodrošināt savas pamatvajadzības, un šī tendence nemainīsies, kamēr valstī kopumā netiks sasniegts pietiekams dzīves līmenis."

Likumsakarīgi, ka augstāks atalgojums ir arī būtiskākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir būtiski 79% aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 38% "DNB Latvijas barometra" respondentu. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā ērta ģeogrāfiskā atrašanās vieta (27%), labi un elastīgi darba apstākļi (26%) un amata atbilstība respondenta specialitātei un zināšanām (25%). Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju ieņemt augstāku amatu nekā līdz šim (10%) un gūt jaunas zināšanas (10%), savukārt iespēju strādāt starptautiskā vidē novērtētu vien 5% aptaujāto.

Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas - strādāt kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu. 61% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu, savukārt pretējo variantu izvēlētos vien 24% aptaujāto. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2010. gadā veikto pētījumu, iedzīvotāju viedoklis šai jautājumā nav būtiski mainījies.

Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, vidējā atzīmētā summa ir 364 lati. Interesanti, ka 8% aptaujāto spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 150 latiem, bet līdzīgs skaits - 10% aptaujāto - norādījuši, ka tiem jābūt vairāk nekā 500 latiem. Turklāt zināmas pārdomas raisa fakts, ka vislielākās atalgojuma ekspektācijas ir uzņēmējiem un vadītājiem, kā arī - skolēniem un studentiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce norāda: "16% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzīmējuši, ka viņiem nepieciešams 501 lats mēnesī, kas ir ievērojami vairāk nekā vecāku paaudžu grupas aptaujāto vidū minētās summas. Kopumā ambīcijas nav sliktas, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija ir iespēju zeme jauniem un apņēmīgiem cilvēkiem, par ko arī liecina fakts, ka lielāko atalgojumu Latvijā saņem 30 līdz 34 gadus veci darbinieki. Tomēr jautājums paliek atklāts - ko jaunieši ir gatavi darīt, lai saņemtu atbilstošu atalgojumu? Vai ir gatavi ieguldīt spēkus izglītībā un darba pieredzes iegūšanā, pat ja nāktos kādu laiku bez maksas darboties mācību praksē vai brīvprātīgajā darbā? Vai arī tās ir tikai nesamērīgas ekspektācijas, kas paredz vilšanos, saskaroties ar reālo nodarbinātības situāciju?"

Analizējot iespējas pašreizējā situācijā atrast jaunu darbu, mazliet vairāk nekā puse "DNB Latvijas barometra" aptaujāto iedzīvotāju atzīmējuši, ka efektīvākais veids, kā iegūt jaunu darbu, ir - ar neformālo kanālu (radu, draugu, paziņu loka) starpniecību. Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie atzīmējuši, ka efektīvs veids, kā rast jaunu darbu, ir sekot darba sludinājumiem avīzēs un internetā (14%), pašiem aktīvi pieteikties interesējošajās darbavietās (13%) un izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus (9%). Kā visneefektīvākā metode norādīta darbā iekārtošanās firmu pakalpojumu izmantošana (3%).

Raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ daudzi cilvēki Latvijā kļuvuši par "ilgstošajiem" bezdarbniekiem un pat vairs necenšas meklēt darbu, aptaujātie visbiežāk minējuši neticību tam, ka Latvijā var atrast pieņemamu darbu (45%). Tiesa gan, 37% aptaujāto uzskata, ka daudziem ir izdevīgāk iztikt no pabalstiem un nevis no piedāvātās algas. Tikmēr nedaudz retāk aptaujātie norādījuši, ka darba meklētājiem bieži vien ir grūti izbraukāt līdz piedāvātajai darba vietai (35%), viņiem trūkst darba tirgū nepieciešamo prasmju un izglītības (34%), kā arī - vairākums "ilgstošo" bezdarbnieku vienkārši nevēlas un neprot strādāt (33%).

Iedzīvotāju kritiskais noskaņojums darba tirgus jomā zināmā mērā sasaucas ar "DNB Latvijas barometra" ikmēneša indikatoriem, kuri joprojām caurmērā ir samērā kritiski, tomēr pēc krituma februārī patlaban ir nedaudz uzlabojušies.

Vērtējot kopējās situācijas attīstību valstī, iedzīvotāji retāk nekā februārī norādījuši, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, - ja februārī tā domāja 64% aptaujāto, tad jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā tā apgalvojuši 61% respondentu. Turklāt par astoņiem punktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu. Tikmēr, vērtējot ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, salīdzinājumā ar februāri nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka situācija pamazām uzlabojas.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, analizējot rezultātus vairāku gadu griezumā, saka: "Bez lielas sajūsmas, tomēr pakāpeniski pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējums martā sasniedzis augstāko punktu kopš 2008. gada vasaras. Tātad vismaz daļēji respondenti nošķir īslaicīgas savas finansiālās situācijas svārstības no kopējās lietu virzības."

Tomēr iedzīvotāju vērtējums savu ģimeņu materiālajam stāvoklim turpina pasliktināties - ja janvārī to par sliktu uzskatīja 37% aptaujāto, tad martā jau 43%. Turklāt, prognozējot ģimenes materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji nedaudz biežāk izsaka negatīvas prognozes - attiecīgi 19% aptaujāto atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija tuvākajā laikā pasliktināsies.

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, jaunākā "DNB Latvijas barometra" respondenti nedaudz pozitīvāk nekā februārī vērtējuši valdības darbu. Ja februārī ar valdības darbu bija neapmierināti 80% aptaujāto, tad martā - vien 73%.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: atalgojums, darbs, DNB Latvijas barometrs, Eiropa

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats