Ko tik valdība nedara eiro zonas dēļ: Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pat ieminējies par pievienotās vērtības nodokļa pazemināšanu.
V. Dombrovskis sola, ka Finanšu ministrija pāris nedēļu laikā izvērtēšot ieguvumus un zaudējumus no pievienotās vērtības nodokļa likmes pazemināšanas par vienu procentpunktu. Ar tagadējo 22% likmi nodoklis valdībai martā devis 79,9 miljonu latu ieņēmumus. Tas nozīmē, ka ar nodokli aplikti 363,2 miljoni latu. Ja šo pašu summu apliktu ar 21% nodokli, ieņēmumi būtu tikai 76,3 miljoni latu. No 3,6 miljoniem mēnesī izveidotos 43 miljoni gadā jeb kādā citā 12 mēnešu periodā. Ņemot vērā plānoto ekonomikas pieaugumu vai vismaz inflāciju, kas palielinās ar nodokli apliekamo summu, valdības dāvanu tautai var noapaļot uz 50 miljoniem latu. Tas atbilst 1/10 daļai no valsts budžeta deficīta pagājušajā gadā vai arī 1/100 daļai no tā naudas daudzuma, kas gada laikā apgrozās Valsts kasē. Var cerēt, ka tauta valdības dāvanai liks pretī savējās – legalizēs kaut daļu no slēptajiem darījumiem un izmantos nodokļa atlaides naudu jauniem legāliem pirkumiem, no kuriem valsts varēs dabūt savu 21%.
Novirzīšanās no V. Dombrovska stingri nospraustā nodokļu paaugstināšanas kursa nav neiespējama, tomēr ir maz ticama. Valdības kursa maiņu iespējams pamatot ar norādi uz inflāciju, ar kādu Latvija neatbilst eiro zonai, ja mērīšana notiktu šodien. Uz to valdībai jau ir publiski norādījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. 16. martā Neatkarīgā jau rakstīja, kā viņš «māca iesprukt eiro zonā» – aicina kaut tikai uz Latvijas atbilstības mērījumu brīdi pazemināt PVN, kas vistiešāk saistīts ar cenu līmeni valstī. V. Dombrovskis toreiz pamācību noraidīja ar gluži ticamu argumentu, ka tādā gadījumā tirgotāji nebūt nepazeminās cenas, par kurām preces tomēr iespējams pārdot. Sakarā ar PVN samazināšanas priekšlikuma aktualizāciju veikalu ķēdes Maxima preses pārstāvis Ivars Andiņš
Neatkarīgajai norādīja, ka PVN attiecas ne tikai uz tirgotājiem. Arī ražotāji var prasīt savu daļu no valdības dāvanas, paaugstinot ražotāju cenas un norādot, ka tas izriet no energoresursu u.c. preču un pakalpojumu cenu kāpuma, kādu nevar apturēt Latvijas valdība. PVN likmes samazināšanas iespējamās sekas tad būtu nevis patēriņa cenu, bet cenu pieauguma tempa samazināšanās. I. Andiņš bažījās, ka tieši tirgotājiem nāksies izskaidroties ar patērētājiem un kontrolējošām iestādēm par acīmredzamu cenu nepazemināšanu. Eiro zonas atbilstības mērījumiem tomēr varētu pietikt arī ar to, ka cenu pazeminājums izrādās tikai aprēķins, ka faktiskais cenu kāpums būtu straujāks, ja nodokļa likmi nepazeminātu. Šķiet taču, ka eiro zonas kritērijs ir zema inflācija, nevis deflācija.
Tomēr ticamāk, V. Dombrovska prātojumi par PVN pazemināšanas iespējamību ir tikai triki. Pirmkārt, tie varētu būt paklanīšanās I. Rimšēvičam, kura priekšlikumus nav glīti noraidīt bez atrunām, ka tie taču tika pieņemti izpētīšanai. V. Dombrovskim ir jāatzīst I. Rimšēviča nozīme Latvijas sarunās ar Eiropas Centrālo banku par procedūrām, kas noteiks Latvijas makroekonomikas rādītāju atbilstību eiro zonai. Otrkārt, V. Dombrovskim vajadzēja novērst sabiedrības uzmanību no savām publiskajām atklāsmēm, ka nākamā gada budžeta veidošanas vienīgais uzdevums ir saskaņot starp valdošās koalīcijas grupējumiem to, cik daudz jaunu ierēdņu štata vietu katram grupējumam pienāksies. Ar pieņēmumu par nodokļa pazemināšanu V. Dombrovskis brīdina, ka ierēdņu vietu skaits tomēr būs ierobežots. Kā teica V. Dombrovskis, nodokļa atlaides «samazina iespējas arī ministriju un citu iestāžu dažādiem pieprasījumiem pēc papildu līdzekļiem nākamā gada budžetā».
Rādīt reklāmu
