17. janvāris,
Vārda dienas: Tenis
Sākuma lapa » Makroekonomika » Fiskālās disciplīnas ideja līdz Satversmei var nenonākt
Fiskālās disciplīnas ideja līdz Satversmei var nenonākt
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 3. aprīlis 2012, 9:39
Latvija kā viena no pirmajām sākusi darbu pie īpašā likuma izveides, lai akceptētu Eiropas Savienības prasību par taupības principiem valsts budžetā.


Finanšu ministrs Andris Vilks vakar iesniedza Saeimai priekšlikumus Fiskālās disciplīnas likumprojekta otrajam lasījumam. Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai skaidroja: uzlabojumi sagatavotajā dokumentā nepieciešami tādēļ, ka kopš brīža, kad tapa likumprojekta sākotnējais variants, fiskālās disciplīnas kontekstā notikušas vairākas būtiskas norises Eiropas Komisijas līmenī un tās jāielabo. Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta vecākais eksperts Nils Sakss papildina, ka Latvija esot viena no pirmajām, ja ne pati pirmā ES dalībvalsts, kas ar fiskālās disciplīnas normu ieviešanu tikusi jau tik tālu, raksta NRA.LV.

Mācoties no smagās ekonomiskās krīzes, kopš pērnā gada ES vadība cenšas definēt vienotu fiskālās disciplīnas sistēmu. ES vēlas piespiest visas dalībvalstis ievērot atbildīgus un visiem vienādus budžeta plānošanas principus, izvairoties no liekiem tēriņiem un apdomīgi rīkojoties ar finansēm. Marta sākumā 25 ES dalībvalstu premjeri jau parakstīja fiskālās disciplīnas līgumu, kas jāakceptē suverēno valstu parlamentiem.

Katrai valstij ne vien jāratificē līgums, bet papildus jāiestrādā taupības principi arī savā likumdošanā vai pat konstitūcijā. Izpildot šo prasību, Latvija gatavo Fiskālās disciplīnas likumu, kurā FM piedāvā mainīt valsts budžeta bilances aprēķināšanas formulu, kā arī ieviest nosacījumu, ka budžeta izdevumi nedrīkst augt ātrāk nekā IKP. Tāpat piedāvā veidot jaunu institūciju jeb Fiskālo padomi, lai nodrošinātu neatkarīgu uzraudzību fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanai. Iecerēts, ka padomē darbosies septiņi cilvēki, kuri uzraudzīs, vai valsts budžetu izstrādā atbilstoši ES noteiktajiem principiem. FM arī piedāvā noteikt: ja kādā gadā fiskālo disciplīnu neizdodas ievērot, turpmākajos gados disciplīnas nosacījumiem jābūt vēl stingrākiem. FM vēlētos, lai Fiskālās disciplīnas likumu Saeimā pieņemtu līdz vasarai, jo tad normas jau varētu ņemt vērā, sagatavojot 2013. gada valsts budžetu.

Tikmēr ES devusi norādes, ka optimālā variantā fiskālās disciplīnas nosacījumiem būtu jāparādās ne vien dalībvalsts speciālajā likumā, bet arī konstitūcijā. Nostiprinājums konstitūcijās sniegtu pārliecību, ka katra nākamā valdība nevarēs tik viegli atteikties no krasajām normām. Izmaiņas valstu pamatlikumos ir sarežģītas, jo saistītas ar nepieciešamību gūt lielu parlamentāriešu atbalstu. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne Neatkarīgajai atzina, ka teorētiski Latvija varot izveidot gan īpašu likumu, gan vēlāk veikt arī attiecīgas izmaiņas Satversmē, taču, pēc viņas domām, diez vai partijām izdosies par to vienoties. «Līdz šim mums ir gājis ļoti grūti ar izmaiņām Satversmē, un man ir vēl jo mazāk cerību, ka partijas varētu vienoties par fiskālās disciplīnas normu iestrādāšanu konstitūcijā.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Andris Vilks, ES, Finanšu ministrs, Fiskālā disciplīna

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats