26. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Sākuma lapa » Makroekonomika » Mājsaimniecību ekonomiskajā situācijā vērojamas pozitīvas tendences
Mājsaimniecību ekonomiskajā situācijā vērojamas pozitīvas tendences
Autors: Apollo.lv / 14. marts 2012, 17:35
Mājsaimniecību ekonomiskā situācijā ir vērojamas pozitīvas tendences, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas rezultāti par mājsaimniecību labklājību.


Lai gan tikai pieci procenti mājsaimniecību atzina, ka to materiālā situācija ir uzlabojusies, taču būtiski ir samazinājies mājsaimniecību skaits, kas ir veikušas taupības pasākumus. Savukārt 14% mājsaimniecību, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

Tomēr gandrīz 40% mājsaimniecību ir norādījušas, ka gada laikā to materiālā situācija ir pasliktinājusies. Kā galvenie iemesli tiek minēti: darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos; darba zaudēšana.

Ja 2010.gada pirmajā ceturksnī galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, ko norāda 73% mājsaimniecību, tad 2011.gada 4.ceturksnī šo iemeslu min vairs tikai 12% respondentu.

Sākot ar 2010.gada 3.ceturksni, vairāk nekā 80% mājsaimniecību pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos vērtēja kā galveno labklājības pasliktināšanās iemeslu, liecina CSP dati.

2011.gada 4.ceturksnī 49% mājsaimniecību ekonomisku apsvērumu dēļ ierobežoja vai atlika apģērba iegādi, kas ir par 17% punktiem mazāk nekā 2010.gada 1.ceturksnī, savukārt vizīti pie ārsta atlika 17% mājsaimniecību, kas ir par 15% punktiem mazāk nekā aptaujas sākumā.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2011.gada 4.ceturksnī tikai 14% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, pēdējo trīs mēnešu laikā kāds no viņiem to bija atradis.

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, ar kuriem mājsaimniecība varētu iztikt vismaz mēnesi, ja tai nebūtu citu iztikas avotu. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu uzkrājumu vispār nav, pie tam, kopš pētījuma uzsākšanas, šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada 1.ceturksnī līdz 81% 2011.gada 4.ceturksnī.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan valsts un pašvaldību, gan radu un draugu materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada 1.ceturksnī – 10%).

Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada 1.ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada 4.ceturksnī – 11%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

Lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību, CSP šo aptauju veica divus gadus.

Katru ceturksni CSP ieguva informāciju vidēji no 3,5 tūkstošiem mājsaimniecību, un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedza informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: CSP, mājsaimniecības

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats