Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem Latvijas ekonomikā, kas mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī pēc tās turpināja pozitīvi ietekmēt tautsaimniecības stabilizāciju un izaugsmi, liecina FM pasūtījumā veiktais SIA „Stockholm School of Economics in Riga” izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Izvērtējuma rezultāti demonstrē ES fondu ietekmi uz svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, tai skaitā ES fondi par 6,7 procentpunktiem mazināja krīzes ietekmēto investīciju kritumu, kas 2009. gadā sasniedza 37,4%. Savukārt 2009. gada IKP samazinājums par 17,7% bez ES fondu līdzekļiem būtu vēl par 3,7 procentpunktiem lielāks. ES fondu labvēlīgā ietekme uz IKP dinamiku parādās arī turpmākajos gados, pieaugot atbilstoši apgūtā finansējuma apjomam.
Pētījuma dati liecina, ka laika posmā no 2004.-2011. gadam ES fondu apguve ir pozitīvi ietekmējusi reālo algu pieaugumu, līdz ar to privātais patēriņš pieauga vidēji par 2,5 procentpunktiem gadā. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm (izejvielas, būvmateriāli utt.) stimulēja importa pieaugumu – vidēji par 4 procentpunktiem gadā. ES fondu finansējums sekmēja galvenokārt iekšējā tirgus attīstību, tai skaitā infrastruktūras uzlabošanu.
Lielākā stimulējošā ietekme uz pievienotās vērtības pieauguma tempu bija būvniecības un privāto pakalpojumu sektoros (gadā vidēji ~ 4-5 procentpunktiem). Lielā ES fondu ietekme uz būvniecību ir skaidrojama ar to, ka būvniecības nozarē realizētos projektus pēdējo 3 gadu laikā pamatā ir nodrošinājuši ES fondu finansētie inženierbūvniecības un sabiedriskā sektora ēku būvniecības un renovācijas darbu pasūtījumi. Ja nebūtu apgūti fondu līdzekļi, kritums nozares pievienotajā vērtībā krīzes laikā būtu aptuveni par 4,5 procentpunktiem dziļāks.
Savukārt nozīmīgā ietekme uz privāto pakalpojumu izaugsmi ir skaidrojama ar ES fondu investīciju izraisīto reālo ienākumu palielinājumu.
Izvērtējot ES fondu ietekmi uz darba tirgus rādītājiem, ir secināms, ka pirmskrīzes periodā ES fondu projektu ieviešana samazināja bezdarba līmeni vidēji par 1,6 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka kopš 2009. gada ES fondu pozitīvā ietekme uz bezdarba līmeņa dinamiku ir ievērojami pieaugusi. Kopš 2001. gada ES fondu līdzfinansēto aktivitāšu īstenošanas rezultātā ir tikušas radītas ap 25 tūkstošiem jaunas darba vietas, kas skaidrojams ar to, ka ES fondu investīcijas galvenokārt ir stimulējušas darbaspēka produktivitāti un cilvēkkapitāla attīstību.
Tai pat laikā pētījuma dati liecina, ka pirms krīzes ES fondu līdzekļu ieplūde papildus viegli pieejamajiem lētajiem kredītiem veicināja inflācijas līmeņa kāpumu, savukārt krīzes laikā mazināja deflāciju. Kopumā ES fondi ir radījuši vieglu inflāciju paaugstinošu efektu – laika periodā no 2004. līdz 2011. gadam vidēji par 1 procentpunktu.
FM plāno regulāri veikt ES fondu ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību un makroekonomisko stabilitāti izvērtēšanu, nodrošinot gan 2007.-2013. gadā, gan arī nākamajā 2014.-2020. gada periodā pārdomātu un efektīvu ES fondu izmantošanu kopējai valsts izaugsmei. Jāatzīmē, ka 2008. gadā biedrība "Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs” FM pasūtījumā veica pirmo ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējumu, kas pieejams ES fondu mājaslapā
http://www.esfondi.lv/page.php?id=1105.
Izvērtējumā noteikta Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fonda, ES pirmsiestāšanās finanšu instrumentu Phare un SAPARD, INTERREG, Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu, kā arī Šveices sadarbības programmas finansējuma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.
Rādīt reklāmu
