Trešdien pieņemtās rezolūcijās Eiropas Parlaments (EP) aicina vairāk
pūļu veltīt izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai un nabadzības
apkarošanai. Parlamenta vērtējumā par Komisijas gada izaugsmes pētījumu
un nodarbinātības pamatnostādnēm norādīts, ka dalībvalstīm jāīsteno
strukturālo reformu priekšlikumi un jāuzlabo arī pārredzamību, lai
uzlabotu ekonomikas politikas koordināciju.
Budžeta, izaugsmes un nodarbinātības pasākumi ir jāskata kā vienoti, uzsvērts rezolūcijās. Piemēram, rezolūcijā par 2012. gada izaugsmes pētījumu teikts, ka Komisija neņem vērā "vajadzību steidzami rīkoties, lai atbalstītu īstermiņa darbību un nodarbinātību". Rezolūcijās deputāti uzsver arī nepieciešamību iegūt investoru, patērētāju un pilsoņu uzticēšanos un norāda, ka Komisijas gada izaugsmes pētījumā tam pievērsts pārāk maz uzmanības, raksta
NRA.lv.
Rezolūcijā uzsvērts, ka "jāpalielina valstu atbildības sajūta par pārmaiņām, par kurām ir izlemts saistībā ar turpmāko ekonomikas pārvaldību, un šo pārmaiņu demokrātiskā leģitimitāte". Deputāti aicina Komisiju sniegt izsmeļošāku informāciju par dalībvalstu rīcību vai rīcības trūkumu attiecībā uz saņemtajiem reformu ieteikumiem. Rezolūcijā norādīts arī, ka minēto reformu priekšlikumu nepilnīga īstenošana kavēs izaugsmi.
Tajā pašā rezolūcijā arī norādīts, ka bankām jāizsniedz vairāk aizdevumu reālajai ekonomikai un aicina līdz vasarai iesniegt priekšlikumus tiesību aktu izmaiņām, lai atrisinātu banku krīzi.
Rezolūcijā par izaugsmes pētījuma sociālajiem un nodarbinātības aspektiem deputāti aicina Eiropadomi nodrošināt, lai fiskālā konsolidācija nepalielinātu nabadzību vai nekavētu centienus risināt bezdarba problēmu, īpaši jauniešu vidū.
Deputāti aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ieviest Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmu, lai katram jaunietim pēc četru mēnešu ilga bezdarba nodrošinātu tiesības uz darbu, praksi, papildu apmācību vai darbu apvienojumā ar apmācību.
Viņi aicina Eiropadomi ieviest arī finanšu darījumu nodokli.
Deputāti rezolūcijā arī pauž bažas par to, ka pašlaik noteiktie dalībvalstu mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķus nodarbinātības, izglītības un nabadzības samazināšanas jomā.
Rādīt reklāmu
