Iedzīvotāji iespējas Latvijā atrast labu darbu vērtē ļoti kritiski, liecina DNB Latvijas barometra apkopotie dati par pagājušā gada decembri.
To, ka šīs iespējas ir labas («drīzāk labas» un «ļoti labas»), decembrī norādīja 5% aptaujāto, kas ir nedaudz biežāk nekā novembrī (3%), bet to, ka tās ir kopumā sliktas («drīzāk sliktas» un «ļoti sliktas») teica gandrīz 3/4 iedzīvotāju (71%, novembrī – 74%). Bet 2009. un 2010. gadā vairāk nekā 80% respondentu iespējas atrast labu darbu uzskatīja par praktiski nereālām, piemēram, 2009. gada septembrī tā uzsvēra pat 92% aptaujāto, raksta
NRA.lv.
«Tiesa gan, nevaru īsti piekrist pētījuma veicējiem par noformulēto jautājumu, nekur nav īsti paskaidrots, ko nozīmē «labs darbs», un katrs to var interpretēt savādāk. Ja būtu jautājums – kā tiek vērtētas iespējas šobrīd atrast darbu – dati, iespējams, nebūtu tik pesimistiski,» norāda pētījuma eksperte Margarita Dunska.
Lai arī aptaujāto vērtējums par iespējām valstī atrast labu darbu ir kopumā kritiskāk vērtētais indikators, tomēr arī atbildēs uz citiem jautājumiem, piemēram, par Latvijas ekonomisko stāvokli, ģimenes materiālo stāvokli, valdības darbu, dominē negatīvisms. «Un šāda skepse, neticība, negatīva attieksme iezīmējās jau pirms krīzes, kad tika uzsākta šāda ikmēneša iedzīvotāju aptauja. Negatīva attieksme pret visu valstī un sev apkārt notiekošo valdīja jau tā saukto trekno gadu laikā, un, krīzei sākoties, tā tikai palielinājās,» teic M. Dunska. Viņa turpina: «Lai arī vairākums pauž neapmierinātību ar valdības darbu [decembrī 77%] un ekonomisko stāvokli Latvijā raksturo kā sliktu [69%], mēs tik un tā ļoti paļaujamies uz valdī- bu un nemitīgi ceram, ka nāks jauni politiķi un visu vērsīs par labu, bet paši neko nedarām.
Rādīt reklāmu
