Novembrī, neskatoties uz situācijas pasliktināšanos ārējos tirgos, Latvijā joprojām turpinājies spēcīgs rūpniecības pieaugums un, lai gan salīdzinājumā ar gada pirmo pusi tas kļuvis nedaudz lēnāks, tas būtiski pārsniedz rūpniecības izaugsmi kaimiņvalstīs, liecina otrdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijas rūpniecība novembrī augusi par 0,9% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bet salīdzinājumā ar 2010.gada novembri – par 8,5%. Rūpniecības gada pieaugums bijis pat augstāks nekā iepriekšējā mēnesī, tomēr tas vairāk skaidrojams ar iepriekšējā gada novembra sliktajiem rezultātiem un attiecīgi zemo bāzi, un vēl nenozīmē, ka 2011.gadā vērojamā pakāpeniskā pieaugumu tempu samazināšanās būtu apstājusies.
Spēcīgu izaugsmi novembrī ir uzrādījusi apstrādes rūpniecība, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinoties par 3,2% un pagājušā gada attiecīgo mēnesi par – 12,1%, un izlaides apjoms šobrīd jau praktiski ir sasniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni. Kopējos rūpniecības pieauguma tempus novembrī ir mazinājis tikai kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (attiecīgi par 1,6% un 3,0%), kas saistāms ar būtiski siltākiem laika apstākļiem šogad un attiecīgi mazāku nepieciešamību pēc siltumenerģijas.
No nozīmīgākajām apstrādes rūpniecības nozarēm metālizstrādājumu ražošanā pēc jaudu paplašināšanas produkcijas apjomi novembrī, salīdzinot ar oktobri, palielinājušies par 10,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri auguši jau par 36,5%. Joprojām turpina palielināties koksnes izstrādājumu ražošana, un neliels kāpums novembrī bijis vērojams arī pārtikas produktu ražošanā, savukārt kritums metālu ražošanā visticamāk ir īstermiņa parādība, kas saistīta ar pašlaik notiekošo rekonstrukciju lielākajā nozares uzņēmumā - A/S „Liepājas metalurgs”.
Kamēr par perspektīvām uz ārējiem tirgiem orientētajās nozarēs, piemēram, koka un koka izstrādājumu, metālu izstrādājumu ražošanā šobrīd prognozēs nākas saglabāt piesardzību, pozitīvāka aina sākusi iezīmēties vairāk uz iekšējo tirgu vērstajā pārtikas ražošanas nozarē, kam, neskatoties uz joprojām zemo līmeni, ir parādījušās iespējas izmantot pēdējā laikā augošo iekšzemes pieprasījumu, kas jau sācis atspoguļoties pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugumā. Līdzīga situācija ir arī būvmateriālu ražotājiem, kam jānodrošina kopš pagājušā gada vidus strauji augošās būvniecības nozares pieprasījums.
Līdz ar novembrī sasniegto pieaugumu Latvijas rūpniecības izaugsme stabili kļuvusi par vienu no straujākajām Eiropas Savienībā un spēcīgākā Baltijā, jo Igaunijā un Lietuvā rūpniecība gada griezumā palielinājusies vairs tikai aptuveni par 1%. Tomēr pašreizējos apstākļos šāda attīstība drīzāk rada bažas, nevis priecē, ņemot vērā to, ka ar eirozonas un Skandināvijas valstīm ciešāk saistītā Igaunijas ekonomika ātrāk uztver izmaiņas ārējā vidē un procesi Igaunijā var signalizēt arī par nākamajos ceturkšņos sagaidāmo rūpniecības attīstību Latvijā. Lai gan Igaunijas rūpniecības situāciju pēdējos mēnešos noteikušas galvenokārt problēmas vienā no tās nozīmīgākajām nozarēm – datoru, elektronikas un optikas iekārtu ražošanā, gada pieauguma tempi ir samazinājušies arī citās nozarēs, tostarp koka, metālu, plastmasas izstrādājumu ražošanā.
Par, iespējams, mazāk iepriecinošām tendencēm rūpniecībā nākamajos mēnešos liecina arī uzņēmēju konfidences rādītāji Eiropas Savienības valstīs, kas uzrāda uzņēmēju novērtējuma pasliktināšanos attiecībā uz gaidāmajiem pasūtījumu un ražošanas apjomiem. Arī iepirkumu menedžeru indekss PMI eirozonai uzrāda jauno rūpniecības pasūtījumu samazināšanos.
Rādīt reklāmu
