Vispesimistiskāk noskaņoti strādājošie Latgalē, kur, pēc aptaujas datiem, vairāk nekā puse izjūt bailes zaudēt darbu slimības dēļ, savukārt Vidzemē šādas bažas pauduši 42 procenti aptaujāto, bet Pierīgā - 40 procenti. Slimošanas dēļ zaudēt darbu visvairāk baidās iedzīvotāji ar zemiem personiskajiem ienākumiem - līdz 550 eiro; viņi aptaujā visbiežāk snieguši šādu atbildi. Tomēr arī 39 procenti iedzīvotāju ar ienākumiem no 1251 līdz 1500 eiro atzinuši, ka bailes zaudēt darbu ir iemesls, kāpēc mūsu valstī strādājošais nevar atļauties slimot. Kā vēl viens iemesls, kāpēc Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, ir augstās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. 48 procenti aptaujāto uzsvēruši, ka nevar atļauties slimot, jo medicīna ir pārāk dārga. Vairāk šādu atbildi sniedza strādājošie no 35 līdz 50 gadiem. Medicīnu par pārāk dārgu visbiežāk nosaukuši Pierīgas iedzīvotāji, savukārt Latgalē dzīvojošie nodarbinātie kā iemeslu vairāk nekā citviet Latvijā strādājošie minējuši medicīnas nepieejamību, kas neļauj slimot. Kopumā Latvijā šādu iemeslu minējusi piektdaļa aptaujāto. Pretēji vairākumam daļa aptaujāto tomēr uzskata, ka slimot var un to labi kompensē slimības lapas. Tā domā 16 procenti aptaujāto.

Aptaujā izzināts cilvēku viedoklis par citiem jautājumiem, kas skar veselības aprūpi, piemēram, vai veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt laikus un vai ir iespējams saņemt valsts finansētu medicīnu. Iedzīvotāju atbildes labi ataino veselības aprūpes situāciju Latvijā, kad veselības aprūpes pakalpojumus saņem novēloti, baidās vērsties pie ārsta, jo valda viedoklis, ka veselības aprūpes pakalpojumi būs pārāk dārgi. Tāpat iedzīvotāju veselības rādītāji Latvijā apliecina, ka cilvēkiem ir veselības problēmas, kuras varētu nepieļaut, laikus vēršoties pie ārsta.

Biofarmaceitisko zāļu asociācijas Latvijā vadītājs Jānis Siliņš, komentējot šīs aptaujas rezultātus, norāda: valda uzskats, ka veselības aprūpe ir tikai budžeta izdevumi, tikai tēriņi, nevis investīcijas, kas radītu pievienoto vērtību, tomēr tieši veselīgi cilvēki ir tie, kuri rada šo budžetu. SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere atzina, ka darba devēja ieskatā darbinieka veselība ir ļoti būtiska, taču pašlaik Latvijā no darba devēja puses «situācija ir sarežģīta». «Mēs kopumā maksājam ļoti daudz - nodokļus, no kuriem daļa aiziet veselības aprūpes finansēšanai, mēs apmaksājam saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanu, ko izmanto 99 procenti darbinieku, kā arī mēs apmaksājam slimības lapas,» sacīja I. Tetere. Pēc bankas aprēķiniem, šajā gadā vidēji ikviens bankas darbinieks ir noslimojis četras darba dienas. Tas ir ļoti liels noslimoto dienu skaits. I. Tetere uzskata, ka darba devēju ieguldījumiem veselības aprūpē - vai ar nodokļiem vai privāto apdrošināšanu - jābūt sabalansētiem, proti, darba devējiem, kuri rūpējas par saviem darbiniekiem, ir jājūt atgriezeniskā saite. Viens no veidiem būtu sasaistīt veselības aprūpi ar nomaksātiem nodokļiem (jāatgādina, ka pašreizējā Veselības ministrijas politika ir pret nodokļu sasaisti ar veselības aprūpi, tajā pašā laikā lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā un viņu darba devēji maksā veselības iemaksas sociālajā budžetā). «Otrkārt, vairāk jārunā un jādomā par veselīgu dzīves veidu, profilaksi, jo mēs nevēlamies, lai darbinieki slimo,» teica bankas vadītāja.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Dins Šmits sacīja: «Latvijā ir divi lieli resursi - cilvēki un meži. Par mežiem mums viss ir skaidrs - nevajag tos izcirst un izvest, bet vajag uztaisīt galdu, mēbeles - pievienot vērtību. Tas pats attiecas uz Latvijas cilvēkiem. Valstij nepieciešams investēt savos cilvēkos, lai viņiem būtu iespēja dzīvot piepildītu, darbspējīgu dzīvi, un tur veselībai ir liela nozīme. Kritiski zemais līmenis, kādā pašlaik ir veselības budžets Latvijā, to neļauj izdarīt. Šajā ziņā ir nepieciešama paradigmas maiņa valstiskā līmenī.» Speciālists arī norādīja, ka būtiski, runājot par veselības budžeta palielināšanu, ir palielināt to pasākumiem, kuri ir pirms cilvēka nonākšanas slimnīcā, lai cilvēks nenonāktu ārstniecības iestādē. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā eksperte Agnese Dagile sacīja, ka Eiropas Komisija Latvijas uzmanību vērsusi tieši šajā virzienā - Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem cilvēku veselīgi nodzīvotajiem gadiem. «Un lielāku mūža ilgumu un veselīgo gadu skaitu var panākt nevis tādēļ, ka ir labi uzbūvētas slimnīcu sienas, bet tāpēc, ka cilvēki rūpējas par savu veselību un valsts iegulda primārajā veselībā,» uzsvēra A. Dagile.

Vai Latvijas strādājošais var atļauties slimot

39% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka strādājošais nevar atļauties slimot, jo baidās zaudēt darbu

Visbiežāk šādam viedoklim piekrīt Latgalē dzīvojošie un strādājošie ar algu līdz 550 eiro

48% strādājošo norāda, ka nevar atļauties slimot, jo medicīna ir pārāk dārga

20% strādājošo Latvijā, bet 30% Latgalē norāda, ka nevar atļauties slimot, jo medicīnas aprūpe nav pieejama

Tikai 16% uzskata, ka var slimot, jo slimības lapas slimošanu labi kompensē

Visvairāk šim viedoklim piekrīt Rīgas iedzīvotāji

Slimības pabalsts

2019. gadā vislielākais skaits slimības pabalstu - 50 436 - izmaksāts februārī

Vidējais pabalsta apmērs 370 eiro

2018. gadā visvairāk slimības pabalstu izmaksāts aprīlī 46 782

Vidējais pabalsta apmērs 431 eiro