Līdzīgi kā lielākajai daļai cilvēku, arī man ir sajūta, ka mazumtirdzniecībai un pārtikas veikaliem krīze nekaitēs, jo bez maizes, piena un desas cilvēks iztikt nevar arī ārkārtējā situācijā.

Diemžēl krīze skārusi arī mazumtirdzniecību, tai skaitā lielveikalus. Vienkārši mēs varbūt bijām šai ārkārtējai situācijai labāk sagatavoti nekā daudzi citi uzņēmēji. Pirmkārt, iespējamai krīzei mēs sākām gatavoties jau līdz ar pirmajām ziņām no Ķīnas, pieļaujot, ka pandēmija var atnākt arī līdz Eiropai. Covid-19 izplatībai un situācijai katrā valstī uzmanīgi sekojām līdzi, lai brīdi, kad šī slimība sasniegtu Latviju, mēs būtu gatavi. Jau 31. janvārī, kopā sanākot “Maxima” ārkārtas situācijas vadības grupai sašaurinātā sastāva, sākām modelēt iespējamos krīzes attīstības variantus. Kad 12.martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, uzreiz izveidojām krīzes darba grupu un strādājam visas brīvdienas, lai definētu ārkārtējās situācijas prioritātes, lai 400 darbiniekiem, kas var veikt darbu attālināti, nodrošinātu šādu iespēju. Darbs faktiski nepārtrūka ne mirkli, pat neskatoties uz darba modeļa maiņu. Daļu darbinieku varējām nodrošināt ar nepieciešamām iekārtām no esošiem resursiem, daļai nopirkām jaunus klēpjdatorus, tā pat arī veikals ieviešam virkni pasākumu darbinieku un klientu drošībai.

Pirmkārt, mūsu pircēju un darbinieku drošība, otrkārt tās ir zemas cenas, lai pircēji varētu iegādāties pārtiku. Treškārt, veikalu nodrošinājums ar precēm, lai neveidotos deficīts. Visas šīs prioritātes uzreiz arī sākām īstenot. Šobrīd esam iesaldējuši pārtikas cenas, un pat gadījumos, kad piegādātājs preci piegādā par augstāku maksu, cenu nepalielinām, izmaksas sedzot uz sava rēķina vai meklējot alternatīvu līdzvērtīgas kvalitātes produktam.

Par pircēju un darbinieku drošību sākām rūpēties, vēl pirms valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija un stājās spēkā prasība par specifiskajiem aizsardzības pasākumiem. Lai pasargātu pārdevējus un kasierus, jau ar pirmajām dienām nodrošinājām viņus ar vizieriem un kases zonas aprīkojām ar stikla aizsargsienām. Šie ir tikai daži no kopumā 30 dažādiem aizsardzības pasākumiem, ko īstenojam. Lai mazinātu pircēju plūsmu aicinājām pircējus nākt uz veikaliem retāk, veikt pirkumus ilgākam laikam un bez vajadzības neuzkavēties veikalos.

Tas bija atbildīgs solis, lai pasargātu sabiedrību, pat neskatoties uz to, ka finansiāli tas mums nebija izdevīgi. Pircēji mūsu aicinājumā ieklausījās un tiešām nāca uz veikaliem retāk. Pēc mūsu aplēsēm, pircēju plūsma samazinājās aptuveni par trešdaļu, savukārt viena pirkuma vērtība attiecīgi pieauga pa trešdaļu. Pirkuma grozs pēc produktu kategorijām būtiski nav mainījies, pircēji tāpat kā iepriekš pērk maizi, pienu, krējumu, sviestu, gaļu, zivis, augļus, dārzeņus. Ārkārtējās situācijas laikā vienīgi samazinājās impulsa pirkumi, piemēram, saldējums, našķi, konditorejas izstrādājumi Taču, iestājoties siltākam laikam un samazinoties ierobežošanas pasākumiem, saldējumu, visticamāk, pirks tādā pašā daudzumā kā iepriekš. Diemžēl jau tagad skaidrs, ka pieprasījums pēc daļas preču tuvākā laikā tā arī nepalielināsies. Cilvēki taupa naudu un nepērk neko lieku. Pretēji citu mazumtirgotāju apgalvojumam par alkohola tirdzniecības pieaugumu, “Maxima” veikalos esam novērojuši pretēju efektu. Alkoholu ārkārtējās situācijas laikā pirka mazāk. Turklāt, lielākoties tas bija vīns, kas, visticamāk, bija paredzēts vakariņām.

Pirka arī degvīnu, bet mazākos apmēros nekā vīnu. Turklāt, daļa to iegādājās kā dezinfekcijas līdzekli. Labā ziņa, ka dezinfekcijas līdzekļa klātbūtne mūsu veikalos ir ikdiena, lai nodrošinātu higiēnas normu izpildi un mums bija pieejamas rezerves gan darbiniekiem, gan klientiem. Tomēr ar citiem aizsardzības līdzekļiem vajadzēja būt nedaudz radošākiem. Piemēram, vizierus jeb pašapkalpošanās kasu aizsargķiveres meklējām pa visiem saimniecības preču veikaliem, trūka arī cimdi. Ar prieku varu teikt, ka, pat neskatoties uz to, ka esam viens no vislielākajiem darba devējiem valstī, līdz šim neviens no “Maxima” darbiniekiem nav inficējies ar Covid-19. Sākotnēji analīzes apmaksājām no saviem līdzekļiem, lai būtu droši, ka neviens neapdraud kolēģus vai pircējus, tagad tās apmaksā valsts.

Pateicoties operatīvai rīcībai un Latvijas spējai pašai sevi nodrošināt vismaz ar daļu produktiem, veikali, tajā skaitā “Maximas” veikali pilnībā nekad netika iztukšoti. Ja pa dienu kaut ko izpirka, tad nākamajā rītā plauktus jau bijām piepildījuši. Bet, ja godīgi, neviens pasaulē, ne Ķīnā, ne Lielbritānijā, ne arī Latvijā krīzei nebija gatavi. Nepieciešamos produktu apjomus veikalam neviens ar pildspalvu un kalkulatoru vairs nerēķina. Preču apjomu prognozē mākslīgais intelekts, ņemot vērā dažādus faktorus, bet krīzi tas nevarēja paredzēt. Turklāt piegādes veikaliem sastāv no vairākiem posmiem un, ja kādā no tiem ir aizķeršanas, kavējas visa ķēde. Neatkarīgi no tā, plauktus varējām piepildīt. Ja trūka konkrētā produkta, aizvietojām to ar alternatīvu. Katrā ziņā, tāda situācija, kāda bija dažās citās valstīs, kad veikalu plaukti bija kā izslaucīti, Latvijā nebija. Martā bija trīs dienas, kurās pirkumu apjoms bija gandrīz tikpat liels kā Ziemassvētkos, bet pēc tam situācija normalizējās.

Lielākoties produkti, kuriem ir ilgs uzglabāšanas laiks - griķi, rīsi, milti, sāls, cukurs, tualetes papīrs.

Tualetes papīra pastiprināta pirkšanas ažiotāža sākās Ķīnā. Un šajā valstī tam tiešām bija pamats.

Covid-19 pandēmijas laikā Ķīnas iedzīvotāji, dodoties ārpus mājas, ņēma līdzi tualetes papīra rullīti. Brīžos, kad vajadzēja atvērt kādas sabiedriskas vietas durvis vai pieskarties kādai virsmai, viņi izmantoja tualetes papīra gabaliņu, ko pēc tam izmeta. Līdz ar to Ķīnā tiešām bija liels pieprasījums pēc tualetes papīra. Pircēju bažas par tualetes papīra iespējamo trūkumu pārmetās uz Eiropu un vēlāk arī uz Latviju, lai gan rietumos tikpat kā neviens nedodas laukā no mājas, nodrošinājies ar tualetes papīra rullīti. Eiropā un Latvijā tā bija nepamatoti sacelta ažiotāža.

Mēs uzreiz saviem piegādātājiem skaidri un konkrēti pateicām, ka nepieļausim manipulācijas ar cenām. Tiesa, bija daži, kuri centās preci pārdot dārgāk nekā citi. Sadarbību ar šādiem piegādātājiem pārtraucām. Protams, ir situācija, kad cenas kāpums ir objektīvs, Piemēram, beidzoties vietējiem augļiem vai dārzeņiem, nākas tirgot ievestos, kas parasti ir dārgāki. Tāda situācija šogad ir, piemēram, ar āboliem, kad vietējā raža beidzās agrāk nekā citus gadus. Šajā gadījumā tā nav manipulēšana ar cenām. Jāsaka, ka lielākā daļa piegādātāju atbalstīja mūsu iniciatīvu un apsolīja cenas nemainīt un neizmantot situāciju savā labā. Arī mēs no savas puses esam apņēmušies saglabāt zemas cenas un pat tās samazināt. Saprotam, ka cenu saglabāšana azemā līmenī būs ārkārtīgi svarīga arī nākotnē, jo, iespējams, rudenī ekonomiskā situācija varētu būt vēl smagāka nekā šobrīd. Tad daļai bezdarbnieku beigsies pabalsts, bērni būs jālaiž skolā, bet darbu atrast būs varbūt vēl grūtāk nekā tagad. Uzskatām, ka līdz rudenim noteikti vajadzētu visai svaigajai pārtikai, tai skaitā, gaļai, zivīm, olām un piena produktiem, ieviest samazināto PVN likmi, jo tas tiešām būtu atspaids daudzām ģimenēm, jo īpaši tām, kurās ienākumi ir samazinājušies un jādomā, kā izdzīvot. Tāpat jāsaglabā samazinātā PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Lai jau nodrošinātu zemas cenas tagad, negaidot valdības lēmumu, esam paplašinājusi zemas cenas programmu ilgtermiņā, nodrošinot cenu samazinājumu līdz pat 40 % tādiem produktiem kā , piemēram, gaļai, piena produktiem, mazie. Piens maksā 39 centus litrā.

Jā, visu formātu “Maxima” veikalos ir nopērkams Latvijā ražots piens par šādu cenu - tas ir mūsu privātā zīmola “Optima Līnija“, bet no tā jau kvalitāte nemainās. Ģimenēs, kurās ir bērni un kurās dienā tiek izdzerti 2 litri piena, tas ir būtisks ietaupījums. Piens nav vienīgais produkts, kuram esam samazinājuši cenas. Turpinot cenu samazināšanas iniciatīvu, šobrīd tādu ir vairāki tūkstoši svaigās pārtikas un pirmās nepieciešamības produkti.

Ņemot vērā to, cik daudz naudas ir jāiegulda cenu samazināšanā, aizsardzības pasākumos un darbinieku nodrošināšanā ar nepieciešamām ierīcēm attālinātam darbam, vai šo gadu pabeigsiet ar peļņu?

Vēl grūti spriest. Veiksmīga biznesa attīstība mums ir svarīga, lai mēs varētu augt, līdz ar to investēt Latvijā un palīdzēt krīzes pārvarēšanai iedzīvotājiem. Kopējās investīcijas šogad ir plānotas 50 miljonu eiro apmērā gan veikala tīkla pārdomātā attīstībā, gan darbinieku labklājībā, kā arī dažādās atbalsta iniciatīvās. Šogad kopā plānojam atvērt 19 veikalus - šobrīd esam atklājuši 10 jaunus un atjaunotus veikalus, līdz gada beigām vēl deviņus. Tiesa, plāni šim gadam sākotnēji bija nedaudz lielāki, bet krīze viesa savas korekcijas.

Tāpat turpinām atbalstīt pārtikas paku programmu, kuras ietvaros precēm nodrošinām vēl zemākas cenas nekā veikalos. Atbalstam arī tas industrijas, kuras cietušas vēl vairāk. Joprojām ēdinām mediķus, sniedzam palīdzību bērnu namiem, sociālās aprūpes iestādēm, pensionāru biedrībām, tādējādi pildot arī sociālā atbalsta funkciju.