Vakar par to balsoja Eiropas Parlaments. Dalībvalstu specdienesti izsekos no Eiropas Savienības izlidojošos un atpakaļ ielidojošos pilsoņus, lai viņi no svešām zemēm neatvestu teroristu idejas, darbarīkus un transnacionālus noziegumus.

Jāizseko arī iekšzeme

Labs kandidāts novērošanai, piemēram, būtu jaunais cilvēks, kurš sēdēja autobusā uz Cēsīm un LTV raidījumam Te stāstīja, ka brauks uz Sīriju dievu un fizisko kultūru mācīties. Drošības policija jauno cilvēku pārbauda, bet, ja viņam tiešām izdosies tikt projām un atgriezties ar teroristu zināšanām bagāžā, Pasažieru datu reģistrs viņu uzreiz uzrādīs kā potenciālo cietuma klientu vai vēl ļaunāk, jo specdienesti ar teroristiem, ja tādus paņem uz grauda, daudz neceremonējas.

Praksē jaunā direktīva nozīmēs to, ka arī visi labie lidojošie ļaudis tiks pilnībā kontrolēti visā Eiropas Savienības teritorijā, tātad arī Latvijā. Parlamenta ziņojuma veidotājs Timotijs Kirkhops no Lielbritānijas pēc aizvakardienas debatēm rīkotajā preses konferencē skaidroja, ka teroristi pirms visādu nelietību veikšanas var veikt vairākus pārlidojumus pa Eiropas Savienības teritoriju – pēdu jaukšanas nolūkā. Tātad jāizseko arī Eiropas iekšzemes lidojumi. Līdz ar to saskaņā ar direktīvu izsekot plānots ikvienu cilvēku lidojumā. Vienīgi Eiropas iekšzemes lidojumu uzraudzība pagaidām vēl paliks nacionālo valstu darīšana.

Brīvi rakāties nevarēs

Neatkarīgā direktīvas ziņotājam vaicāja, kāpēc uzskaitīti tiks vienīgi lidojumu dati, ja mūsdienās teroristi pārvietojas tieši ar autotransportu vai vilcieniem. Uz to norāda arī Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. Timotijs Kirkhops skaidroja, ka pirms pieciem gadiem pieķēries tieši aviācijai. Taču problēma jārisina tālāk, jo šobrīd teroristi patiešām var nākt iekšā Eiropas Savienībā arī kājām. Ierodas ierindas migranti, un viņu vidū arī islāma iedvesmotie teroristi vai viņu atbalstītāji. Iecere kontrolēt no ES izlidojošo un atpakaļ ielidojošo ļaužu datus pirmajā lasījumā parlamentā skatīta jau 2011. gadā. Toreiz to pieprasīja ASV. Svaigi terora akti Eiropas likumdevēju pasteidzinājuši.

Jau līdz šim aviokompānijas ir skrupulozi reģistrējušas visus lidojuma datus par katru pasažieri – vārdu, dokumentus, no kurienes, uz kurieni, kas kuram blakus sēdējis, no kāda konta biļeti apmaksājis. Saskaņā ar jauno kārtību šie dati tiks vai nu nodoti specdienestiem, vai pat būs tiem pieejami tiešsaistes režīmā. Pēdējo risinājumu parlaments gan uzskata par riskantāku no datu drošības viedokļa. Tāpēc nebūs tā, ka jebkurš izmeklētājs varēs brīvi rakāties pa šo informāciju un darīt ar to, ko vēlas. Jābūt dibinātam iemeslam – pamatotām aizdomām.

Stundas var pietrūkt

Datus plānots uzglabāt ārkārtīgi ilgi. Pusgadu to sākotnējā veidolā. Pēc tam tos anonimizēs, piemērojot stingras piekļuves procedūras, un glabās vēl četrus ar pusi gadus. Pie tiem izmeklētāji varēs piekļūt, ja būs aizdomas par izpētāmās personas saistību ar šādiem noziegumiem: cilvēku tirdzniecība, dalība noziedzīgā organizācijā, kibernoziegumi, bērnu pornogrāfija, ieroču, munīcijas, sprāgstvielu tirdzniecība. Latvijas dienesti nepieciešamības gadījumā arī pašlaik tiek pie lidojumu datiem, taču īsu laika posmu. Robežsardzei, kas atbildīga par to uzglabāšanu, 24 stundas pēc robežkontroles veikšanas tie jāiznīcina, izņemot gadījumus, kad šos datus nepieciešams izmantot sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai valsts drošības interešu aizsardzībai. Bet šāda nepieciešamība var atklāties arī stundu vēlāk.

Ar ES Padomi parlaments par Pasažieru datu reģistra nepieciešamību vienojās jau pērn, un tagad pēc direktīvas pieņemšanas dalībvalstīm būs doti divi gadi laika tās ieviešanai dzīvē. Zīmīgi, ka Dānija, kurai kā ES dibinātājai ir ekskluzīvas tiesības uz patstāvīgu viedokli, šajā grandiozajā datu vākšanas un apmaiņas operācijā piedalīties ir atteikusies. Tā savus datus sargās pati.