Tā sauktā pacientu prioretizēšana pašlaik izskatās kā modes lieta, jo prioritāru pacientu grupas, proti, tādu pacientu, kuri jāaprūpē vispirms, noteiktas arī laboratorisko izmeklējumu veikšanā. NRA.lv rakstīja, ka no 1. janvāra ģimenes ārstiem ir noteikti ierobežojumi nosūtīt pacientus uz laboratoriskajiem izmeklējumiem. Tie izpaužas tā, ka veselības finansēšanas kārtība ir papildināta ar nosacījumiem, kuriem izmeklējumiem nepieciešams speciālista nosūtījums vai kurus apmaksā konkrētiem pacientiem, piemēram, bērniem, grūtniecēm vai hroniskiem slimniekiem. NVD brīdinājis ģimenes ārstus – no 2016. gada ir noteikta kvota pakalpojumu apmaksai laboratorijām, līdz ar to «pastāv iespēja, ka arī uz laboratoriskiem pakalpojumiem var veidoties gaidīšanas rindas». Bet ir noteikta prioritāra analīžu secība, pirmkārt, laboratorijām būs jāveic analīzes pacientiem ar neatliekamām medicīniskām indikācijām, bērniem un grūtniecēm, tad akūtu slimību gadījumos, hronisku slimību saasinājumos, pēc tam izmeklējumi pirms plānveida operācijām un iespējamu slimību dēļ, visbeidzot – izmeklējumi hronisku slimību dinamiskā novērošanā.

Gada otrajā pusē stāsies spēkā jauni grozījumi Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas noteiks prioritāras pacientu grupas valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai. Nacionālajam veselības dienestam jāizveido sistēma. Pati kārtība papildināta ar punktu: ārstniecības iestāde nodrošina, ka personas sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt šādā prioritārā secībā: personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, bērni un grūtnieces, tad personas, kurām ir izsniegta darbnespējas lapa, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, tam seko personas, kurām iepriekšējā diagnostiskajā izmeklējumā ir atradne un tās dēļ nepieciešami tālākie izmeklējumi, un visbeidzot – citas personas. Iespējams, to varētu saukt arī par zināma veida «zaļo koridoru» uz izmeklējumiem, taču diemžēl neviens pašlaik nevar pateikt, kā to ieviest reālajā dzīvē.

«Valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apmērs ir tieši saistīts ar piešķirto finansējumu nozarei, un gaidīšanas rindas veidojas, jo finansējums nozarē kopumā ir nepietiekams,» uzsver Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders. Līgumos ar Nacionālo veselības dienestu ir noteikts, ka ārstniecības iestādei valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojums jānodrošina visa gada garumā, līdz ar to plānveida pakalpojumu saņemšanai tiek veidota rinda. VM secinājusi, ka ne visiem pacientiem ārstniecības pakalpojums ir vienlīdz prioritārs, ja skatās no medicīniskajām indikācijām, tāpēc ārstniecības iestādēm veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai pacientu rinda uz izmeklējumiem, konsultācijām ir jāvada, ņemot vērā pacientu situāciju. O. Šneiders piekrīt, ka pats par sevi šāds mehānisms nesamazina rindu garumu, jo valsts apmaksātais ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir nepietiekams un ir vajadzīgs papildu finansējums tieši apjoma palielināšanai. Taču šāda kārtība ļautu ātrāk pie speciālista vai uz izmeklējumiem nokļūt tiem pacientiem, kuriem palīdzība nepieciešama agrāk. Ambulatorajiem pakalpojumiem kopumā šogad ir piešķirts tāds pats finansējums kā pērn – aptuveni 38 miljoni eiro.