«Šī koalīcija [Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība] ir optimālais variants, kas varētu vadīt valsti. Ja koalīcijā nav Nacionālās apvienības, tad tajā nevar piedalīties arī Zaļo un zemnieku savienība,» uzsverot, cik svarīgs ir nacionāli centriski orientēts koalīcijas kodols, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Bez nacionāļiem valdībai pietrūkšot «nacionāla skatījuma uz sadzīves procesiem».

Politiķis atgādina, ka lielākās nesaskaņas līdzšinējā koalīcijā bija tieši starp Vienotību un NA, tāpēc Vienotībai, kas uzņēmusies valdības veidošanas pienākumu, vajadzētu izvirzīt tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kas spētu šīs nesaskaņas atrisināt un mobilizēt NA darbam. A. Brigmanis nenoliedza, ja ar šo uzdevumu varētu tikt galā, piemēram, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, ZZS nebūtu iebildumu piedalīties viņas vadītajā valdībā.

NA, kura pie Valsts prezidenta viesosies šodien, līdz šim gan nepārprotami izteikusies, ka tā nekādā gadījumā neatbalstīs S. Āboltiņas kandidatūru – tā lēmusi partijas valde un Saeimas frakcija.

Ar šādu paziņojumu ZZS ir situsi vienu no Vienotības un S. Āboltiņas trumpjiem cīņā par premjerministra vietu. Proti, vēl pirms Laimdotas Straujumas paziņojuma Vienotības līderi publiskajā telpā raidīja signālus, ka brīžam pārāk nepaklausīgā, septiņpadsmit mandātus turošā NA varētu tikt aizstāta ar Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai piecpadsmit mandātiem.

A. Brigmanis uzsver – nākamajai koalīcijai nedrīkst būt mazāk par 61 mandātu, kā tas ir šobrīd, bet, aizstājot NA ar pašreizējiem opozicionāriem, koalīcijai būtu tikai 59 mandāti. Tajā pašā laikā ZZS neiebilstot pret Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai piesaistīšanu.

Līdzīgu aicinājumu no Valsts prezidenta esot saņēmusi arī Vienotība. S. Āboltiņa stāstīja, ka R. Vējonis vēloties redzēt koalīciju, kurai valstij svarīgu lēmumu pieņemšanā atbalsts nav jāmeklē opozīcijā. Līdz šim vairākos būtiskos jautājumos Vienotībai palīdzīgu roku snieguši no valdības veidošanas izolētie Saskaņas opozicionāri.

Uzsverot, ka Vienotība cenšas pierādīt – tai šobrīd svarīgāks uzdevums ir sastādīt darbu sarakstu, kas būtu jāveic katrai ministrijai, nevis sadalīt amatus, S. Āboltiņa uzskaitīja virkni paveicamā, ar kuru esot iepazīstinājusi arī prezidentu. Atzīstot, ka Vienotība līdz šim nav tikusi galā ar izaicinājumiem izglītības [lasīt – pašreizējai izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei no amata būs jāšķiras] un citās nozarēs, S. Āboltiņa skaidroja, ka viņas vadītais politiskais spēks beidzot esot sadūšojies radīt prognozējamu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu un līdz 2018. gadam minimālo algu pacelt līdz 450 eiro mēnesī slieksnim. «Tas ir reāls mērķis,» saka politiķe.

Joprojām esot izvairīga par to, vai viņa tiešām kandidēs uz premjerministra amatu, S. Āboltiņa skaidroja, ka tas būšot Vienotības valdes, frakcijas un partijas domes lēmums. Turklāt svarīgākais esot panākt Saeimas vairākuma atbalstu Vienotības kandidāta veidotajai komandai, bet jautājums par vienbalsīgu Vienotības frakcijas atbalstu esot sekundārs. «Balsojums frakcijā parādīs – Vienotība ir vai nav komanda,» saka S. Āboltiņa.

NRA.lv atgādina, ka jau sen Vienotības iekšienē ietekmes zonas nespēj sadalīt S. Āboltiņas vadītais konservatīvais spārns ar Ilzes Viņķeles un Lolitas Čigānes pārstāvēto liberālo spārnu.

Pie R. Vējoņa apspriest iespējamos nākamās valdības modeļus ceturtdien pabija arī Saeimas lielākās, bet pastarītes lomā nostādītās Saskaņas pārstāvji. Tradicionāli no valdības veidošanas atstumtajai partijai tā piedāvājusi prezidentam dot viņiem iespēju izveidot varavīksnes valdību, kas likvidētu centriski labējo spēku izveidoto varas monopolu. Jauno valdību Saskaņa ir gatava izveidot desmit dienās.