Laikā, kad pirmā migrācijas krīzes risināšanai izveidotā komisija nākamnedēļ gatavojas iepazīstināt koalīciju ar sava darba augļiem, Nacionālā apvienība nākusi klajā ar iniciatīvu izveidot vēl vienu komisiju. Šādi jautājumi neesot jālemj ierēdņiem, bet gan politiķiem, uzskata apvienība.
Premjerministre Laimdota Straujuma gan atgādināja Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājam Raivim Dzintaram, ka darbu tūliņ beigs Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes PētersonesGodmanes vadītā darba grupa un tās aplūkotie jautājumi bieži dublējas ar apvienības nule kā iesniegto piedāvājumu koalīcijai, taču R. Dzintaram šis arguments nešķita pietiekami spēcīgs.
«Mūsuprāt, imigrācijas politiskie lēmumi nav jāpieņem ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas darba grupai, bet koalīcijas pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Mēs meklējam formātu, kur Nacionālās apvienības izstrādātos priekšlikumus varētu apspriest,» teica partijas līderis un rosina, lai katra koalīcijas partija nedēļas laikā deleģē divus savus pārstāvjus jaunās komisijas veidošanai.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piedāvāja ar migrācijas krīzi saistītos jautājumus pārrunāt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kuru vada apvienības pārstāvis Ilmārs Latkovskis, tomēr Nacionālā apvienība tam nepiekrīt.
R. Dzintars norāda, ka ar migrāciju saistītie jautājumi nav tikai bēgļu integrācija, bet arī drošības un ārpolitiskie aspekti, tādēļ tos nepieciešams apspriest starpnozaru formātā, nevis vienā komisijā.
ZZS valdes loceklis Edgars Tavars atzina, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam ir ļoti smagi risināt ar bēgļu uzņemšanu saistītos jautājumus, jo lielākā daļa ZZS, tostarp Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti, nav atbalstījuši papildu bēgļu pārvietošanu uz Latviju. «Šobrīd mums ir jāpārkāpj pāri zināmā mērā savam lēmumam un jārisina problēmas, ko mēs konceptuāli neatbalstījām,» sacīja E. Tavars.
Nacionālās apvienības iniciatīva par jaunu komisiju nāk no migrācijas krīzes risināšanas plāna, kuru tā izstrādāja un aizvadītajā nedēļā iepazīstināja ar to koalīciju.
To, ka koalīcijas partneri neuzņems šo plānu ar sajūsmu,
NRA.lv prognozēja jau pagājušajā nedēļā. Apvienība savā 22 punktu plānā, kas piedāvā krīzes risinājumus gan Latvijai, gan visai Eiropas Savienībai, nosauca vairākas iespējas. Piemēram, lai izvairītos no krievvalodīgo kopienas palielināšanās Latvijā, apvienība aicina patvēruma meklētāja krievu valodas zināšanas neuzskatīt par papildu plusu, lai šo personu uzņemtu Latvijā. Priekšroka būtu jādod tikai oficiālajām Eiropas Savienības valodām.
Apvienība arī vēlētos, lai uzņemtie bēgļi jebkādus pabalstus saņemtu ne ilgāk kā gadu. «Ilgstoša dzīvošana no sociālā pabalsta nav pieļaujama,» postulē Nacionālā apvienība. No apvienības izveidotā plāna arī izriet, ka tā vēlas panākt, lai pēc dzīvību apdraudošo konfliktu nodzišanas bēgļa statusu saņēmušais noteikti atgrieztos savā dzimtenē.