Atsaucoties uz zemajām pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, Nacionālā apvienība (NA) paudusi uzskatu, ka bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušajiem ik mēnesi (ne vairāk par gadu) izmaksājamie 256 eiro ir pārāk liela summa. Partija uzskata, ka šis pabalsts jāpielīdzina Latvijas iedzīvotājiem izmaksājamajām pensijām un pabalstiem.

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis norādīja, ka pabalstu apmēru noteikšana nav viņa kompetencē, taču viņš brīdināja, ka nedrīkst likumīgu statusu ieguvušajiem patvēruma meklētājiem izmaksāt pārāk zemu, uz noziedzības ceļa vedošu, pabalstu.

«Ir valstis, kas palīdz ar dzīvojamo platību un citām sadzīvē nepieciešamām lietām, Latvijā tā nav – pēc statusa saņemšanas cilvēkam ir jātiek pašam ar sevi galā. Tāpēc pabalstam tomēr jābūt pietiekami lielam, lai nemudinātu cilvēku sākt zagt vai darīt ko citu,» ar savām bažām dalās ministrs.

Par pabalstu samazināšanu pirmdien vienojās arī koalīcija. Pagaidām gan nav skaidrs, par cik tiks samazināts šis pabalsts. Valdība šim jautājumam pievērsīsies mēneša beigās.

Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā piedalījās ministrs, politiķi ieminējās arī par iespēju no patvēruma meklētājiem, kuru dzīvībām dzimtajā zemē briesmas nedraud, piedzīt izdevumus, kurus valsts tērējusi personas nogādāšanai mītnes zemē.

Piemēram, NA deputāts Jānis Dombrava NRA.lv pauda, ka daudziem patvēruma meklētājiem no Irākas ir pieejami pat ļoti pieklājīgi līdzekļi, bet viņi izvēlas meklēt labāku dzīvi Eiropā.

To, ka Eiropas Savienībā patiešām aizsākusies diskusija par to, ka no dažiem patvēruma meklētājiem varētu piedzīt izdevumus par viņu nogādāšanu atpakaļ mītnes zemē, apliecināja arī R. Kozlovskis.

Viņš gan pievērsa uzmanību faktam, ka jau tepat ar naudas piedziņu nesokas pietiekami gludi, kur nu vēl, ja jāorganizē brauciens pēc finanšu līdzekļiem, piemēram, uz Sīriju. Šādu apsvērumu dēļ runāt par šādas sistēmas ieviešanu nopietni esot pāragri.