Kā jau solījuši, pret lielāku patvēruma meklētāju skaita uzņemšanu iebilda Nacionālās apvienības ministri, savukārt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošajiem valdības ministriem bija brīvais balsojums.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis NRA.lv skaidro, ka politiskajā organizācijā joprojām ir atšķirīgi uzskati gan par pašu bēgļu uzņemšanu, gan to, kādā veidā tā tiks organizēta. Piemēram, daži partijas biedri netic, ka pašreiz izstrādātā sistēma spēs pildīt tai paredzēto funkciju. Pats politiķis neslēpj, ka viņu pašreizējais plāns nepārliecina, arī veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pret patvēruma meklētāju uzņemšanu, bet to gatava atbalstīt bija ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola.

Saskaņā ar nule kā apstiprināto Latvijas pozīciju iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē paudīs viedokli, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Fiziska personu pārdale ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galīgais līdzeklis ārkārtas situācijās, lai mazinātu spiedienu uz konkrētas dalībvalsts patvēruma sistēmu krīzes gadījumos, teikts dokumentā.

Līdz ar to Latvija uzskata – pat ja šāds pastāvīgs ietvars pārvietošanas shēmām tiek izveidots, ir jāsaglabā efektīva iespēja izvērtēt katru gadījumu atsevišķi, nodrošinot, ka šajā procesā tiek ņemtas vērā arī dalībvalstu kapacitātes iespējas. Latvijas vērtējumā šādos pasākumos dalībvalstīm ir jāpiedalās brīvprātīgi, izvērtējot savas iespējas un nacionālo kapacitāti. Tāpat Latvijai ir bažas par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai.

Neraugoties uz valdībā panākto vienošanos, vēl pastāv iespēja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija, kurai valsts pozīcija obligāti jāapstiprina, Ministru kabineta apstiprināto pozīciju noraida. Piemēram, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze neslēpj, ka viņu pašreizējā situācija neapmierina un komisijā viņš balsos pret.

Tomēr iespēju, ka komisija pozīciju neapstiprina, krietni samazina apstāklis, ka komisijas sēdē nepiedalīsies divi no trim bēgļu uzņemšanai iebilstošās Nacionālās apvienības deputātiem.

Apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pat pauž bažas, ka Vienotība apzināti izolē Nacionālo apvienību no lēmuma pieņemšanas, jo par abu deputātu komandējumiem bijis zināms jau laikus, bet uz aicinājumiem pārcelt komisijas sēdi uz pirmdienu Vienotība neatsaucas.

Komisijas sēdes nepārcelšanai gan ir arī cits, vienkāršāks skaidrojums – ja Saeimas deputāti valdības apstiprinātajā pozīcijā ievieš korekcijas, tā vēlreiz jāapstiprina valdībā. Ņemot vērā, ka ES Tieslietu un iekšlietu ministru padome notiek otrdien, šādam manevram atliek vien pirmdiena.

Tomēr pašmāju politiķu stīvēšanās par bēgļu uzņemšanu vai neuzņemšanu un procedūru, kā tas tiks darīts, var izrādīties veltīga, jo nepārprotamu mājienu Eiropas Savienības nacionālajām valdībām devis Eiropas Parlaments. Tas ārkārtas balsojumā ceturtdien atbalstīja Eiropas Komisijas plānu par vēl 120 000 bēgļu pārdali starp dalībvalstīm.

Tiek uzskatīts, ka parlamenta mobilizācija ārkārtas balsojumam ir politisks signāls ES dalībvalstu iekšlietu ministriem, kas ārkārtas sēdē pulcēsies otrdien, lai pēc 14. septembra neveiksmes vēlreiz mēģinātu vienoties par ārkārtas pasākumiem bēgļu krīzes risināšanai.

Jaunais priekšlikums paredz pārcelt 15 600 patvēruma meklētāju no Itālijas, 50 400 no Ungārijas un 54 000 no Grieķijas. Šie skaitļi papildina 40 000, ko EP jau apstiprināja 9. septembrī, bet ES tieslietu un iekšlietu ministri – 14. septembrī.

Arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks sasaucis dalībvalstu līderu ārkārtas samitu, kam jānotiek nākamajā dienā pēc tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes. Latvijai būs jāuzņem 776 patvēruma meklētāji.