Par to, ka bēgļu jautājumā spītīgākās dalībvalstis varētu ietekmēt, izmantojot ES struktūrfondus, otrdien paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. Viņš pat atsaucās uz Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kas it kā «ierosinājis, ka mums [EK] vajadzētu izvērtēt, vai šīm valstīm nevajadzētu saņemt mazāk struktūrfondu naudas».

Tomēr Eiropas Komisijas preses sekretāre Nataša Berto Vācijas ministra teikto noliegusi. «Prezidents nekad tā nav teicis. [ES dalībvalstu domstarpības] nerada juridisko pamatu, lai samazinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu asignējumus, ja dalībvalsts atsakās pakļauties [bēgļu] pārvietošanas mehānismiem,» skaidro EK pārstāve un piebilst, «lai ieviestu šādus nosacījumus, būtu jāpārskata [ES budžets], un tas nav nekas tāds, ko mēs šobrīd izvērtētu».

Tomēr par labu vecajai patiesībai, ka nav dūmu bez uguns, liecina arī Vācijas vicekanclera Zigmāra Gabriēla izteikumi, kas atbalsta šādu burkāna un pātagas metodiku, kā arī neoficiālas sarunas starp ES dalībvalstu līderiem.

Tomēr Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šādus draudus pagaidām neuztver nopietni, jo uzskata, ka tie ir tikai konkrētu personu viedokli atspoguļojoši paziņojumi –pat ne Vācijas oficiālo viedokli.

«Es ļoti rūpīgi iepazinos ar to informāciju, kuru varēju iegūt par pirmdienas Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdes gaitu. Tur neviena no dalībvalstīm šādus nosacījumus nav izvirzījusi, un līdz ar to varu tikai izdarīt secinājumu, kā šāds paziņojums ir attiecīgās amatpersonas subjektīvs viedoklis,» NRA.lv saka Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Viņš atgādina, ka patvērumu meklētāju uzņemšanas nepieciešamību sludinošās Eiropas Savienības dalībvalstis atsaucas uz solidaritātes principu. Tas savukārt Latvijai ļaujot atgādināt par subsīdijām zemniekiem, kas ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. «Ko mums te var nogriezt, ja tā retoriski jautā,» saka politiķis.

G. Bērziņš aicina būt aktīvākai Ārlietu ministrijai un ES līmenī aktīvāk paust Latvijas pozīciju, aicinot stiprināt ES dienvidu robežu un ieviest reālus mehānismus cīņai ar «migrantu kontrabandistiem».

Zaļo un zemnieku savienības valdes pārstāvis Edgars Tavars neslēpj, ka jau ilgāku laiku tiek saņemti draudi, ka Latvijai varētu samazināt pieejamos ES līdzekļus, taču konkrētajā gadījumā partija izvēloties pasargāt valsti no bēgļu nestajiem potenciālajiem draudiem Latvijas drošībai, samierinoties, ka iespējama fondu apcirpšana.

Tomēr viņš uzsver, ka Latvija līdz šim bijusi solidāra ar citām ES valstīm, gan glābjot Grieķiju no bankrota, gan nosakot Krievijai sankcijas, kuru rezultātā Latvija ir viena no «lielākajiem cietējiem». ZZS izpratnē arī tagad partija nevēloties atteikties no solidaritātes principa un vēloties palīdzēt risināt bēgļu krīzi visiem iespējamajiem instrumentiem, ja vien mums neuzspiež jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Savukārt patvēruma meklētāju uzņemšanu atbalstošās Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis uzskata, ka koalīcijas partneri nenovērtē iespējamās atteikuma sekas un ir pārāk koncentrējušies uz saviem reitingiem, kas pēdējā laikā uz Vienotības rēķina manāmi pieauguši. 

Pieredzējušais politiķis, kas bijis arī Eiropas Parlamenta deputāts, apelē pie koalīcijas iekšējās opozīcijas izmantotajiem argumentiem un brīdina, ka Latvijai iespējas panākt atbalstu saņemšanu sankciju cīņās smagi cietušajiem piensaimniekiem būtiski saruks, ja mēs bēgļu jautājumā pagriezīsim ES muguru.

«Ja Latvija bēgļu jautājumā vienkārši pasaka nē, tad mēs sevi izslēdzam no citu jautājumu apspriešanas – piemēram, austrumu robežas nostiprināšanai nepieciešamo līdzekļu sadale,» saka K. Šadurskis un piebilst: «Formāli nekas nemainīsies, bet tā attieksme būs cita.».