Mērķprogramma, maksimums, ir savākt 130 000 eiro un par šo naudu nopirkt zemessargiem nepieciešamo ekipējumu – piemēram, kompasus, novērošanas ierīces, nakts redzamības brilles. Nauda tiks vākta ar ziedot.lv starpniecību līdz 18. novembrim, tad tiks sapirktas nepieciešamās lietas un uzdāvinātas pa tiešo bataljoniem. Plašāk par mērķiem un norisi LATO stāsta šodien kampaņas atklāšanas pasākumā. Taču skaidrs, ka organizatori cenšas likumīgi apiet smagnējo militāro iepirkumu sistēmu, kas turklāt nebūt negarantē iepirkuma kvalitāti. Piemēram, NRA.lv jau vēstīja, ka zemessargu apmācību procesā tiek izmantota nekvalitatīva salūtmunīcija, kas sakarsušā stobrā vienkārši izkūst.

Ziedojumu vākšanas kvalitāti nodrošinās profesionālas labdarības organizācijas piesaiste, savukārt iepirkumu pārraudzīs Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju centra vadītājs Juris Ķiploks, un konsultācijas par nepieciešamo aprīkojumu notikšot arī ar Zemessardzes vadību. Aizsardzības ministrijai ar zemessargiem nepieciešamo lietu pirkšanu šoreiz gan nebūs nekādas saistības. Ja neskaita faktu, ka kampaņas iniciatoru vidū ir zemessargi, un tāds ir arī idejas autors – LATO valdes loceklis Juris Ulmanis. Publiskā paziņojumā viņš skaidro, ka ne visi var iestāties Zemessardzē, taču atbalstu sniegt iespējams arī citā veidā un labs ekipējums ir nepieciešams kā mācībās, tā kaujā. Ministrija ziedojumu vākšanas akcijā negrasās iesaistīties. Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins skaidro, ka tā ir brīvprātīga privāta iniciatīva, par ko ministrija esot pateicīga, taču neesot pamata uzskatīt, ka nozare netiek galā ar saviem pienākumiem. Drīzāk šo kampaņu vajadzētu vērtēt kā iespēju cilvēkiem iesaistīties, un te velkamas zināmas paralēles ar Ukrainu, kur savu bruņoto spēku atbalstīšana sabiedrībā ir ļoti populāra. Turklāt ne tikai Ukrainā, jo arī latvieši un lietuvieši, jāatgādina, vāc ziedojumus ukraiņiem.

Tikmēr ar ziedošanu pašu zemes aizsardzībai Latvijas sabiedrība līdz šim pārlieku nav aizrāvusies. Zemessardzei ir savs ziedojumu konts, un mājaslapā lasāms aicinājums to papildināt:

«Zemessargi ir Latvijas valsts pilsoņi, kas ziedo savu brīvo laiku, spēkus, enerģiju, reizēm arī līdzekļus un veselību dienestam Zemessardzē.

Arī Jums ir iespēja ziedot, atbalstot Zemessardzi, tās aktivitātes un attīstību.» Tomēr nekā daudz kontā nav. Aizsardzības ministrija vēsta, ka iepriekšējos gados saņemti «nelieli ziedojumi administratīvām vajadzībām». Pēc notikumiem Ukrainā ziedojumu skaits pieauga, arī sistemātisko. Pērn tika saziedoti 1323 eiro, šogad 770 eiro. Nauda pagaidām neesot tērēta. Kopā kontā ir 2093 eiro, kas ir nesalīdzināmi mazāk, nekā pāris mēnešos iecerējuši savākt ziedojumu kampaņas organizatori.

Viens no iemesliem, kas Juri Ulmani pamudināja sākt šo kampaņu, ir valsts nespēja pildīt savas saistības NATO ietvaros, proti, Latvija aizsardzībai velta ievērojami mazāk līdzekļu nekā noteiktie 2% no IKP. Nākamgad ar visu ievērojamo pieaugumu tie būs tikai 1,4% no IKP, turklāt daļu nosmels pašu sabiedroto vajadzības, uzturoties Latvijā. Arī viņiem vajadzīgas kazarmas, garāžas, normāli darba un atpūtas apstākļi.

Tomēr politiķi apņēmušies Latvijas uzņemtās saistības nepildīt vismaz līdz 2018. gadam. Attiecīgi sabiedriskā organizācija LATO, kuras mērķis ir popularizēt NATO un sekmēt Latvijas darbošanos transatlantiskajā organizācijā, par to pamatoti satraucas. Ja naudas būtu vairāk, varbūt pietiktu arī zemessargu vajadzībām – tostarp brīnumainajām brillēm, kas ļauj pretinieku saskatīt pat naktī. Tāpēc arī sākas Atbalsta kampaņa mūsu zemes aizstāvjiem.