«Rodas iespaids, ka tautas vēlēts prezidents tiek piesaukts brīžos, kad tas politiski ir izdevīgi, nevis nopietnu nolūku dēļ,» saka darba grupas vadītājs Ringolds Balodis. Vienlaikus viņš pieļauj, ka deputātiem kūtrumu uzdzinušas vasaras pēdējās saulainās dienas, un cer, ka līdz ar Saeimas rudens sesijas sākšanos situācija mainīsies.

Tomēr tas ir fakts – uz darba grupas sēdi nebija ieradies Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Juris Viļums un no Nacionālās apvienības Imants Parādnieks. Abas šīs partijas priekšvēlēšanu laikā prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai izvirzīja kā vienu no savām prioritātēm. Par J. Viļuma neierašanās iemesliem informācijas nav, bet zināms, ka I. Parādnieks tā vietā, lai iekļautos grupas darbā, nodevies savam tradicionālajam Zemgales vasaras apceļojumam un sarunām ar vēlētājiem, raksta NRA.lv.

R. Balodis skaidro, ka darba grupa šīs Saeimas sasaukuma laikā iecerējusi izvērtēt katru Satversmes trešās daļas (regulē Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību) pantu, lai darba beigās, pieliekot punktu neauglīgām diskusijām, varētu pieņemt kompetentu lēmumu par Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanas nepieciešamību.

Politiķis atzīst, ka nevar izslēgt iespēju, ka, paplašinot Valsts prezidenta pilnvaras, var rasties nepieciešamība arī paredzēt Satversmē, ka prezidentu ievēlē tauta, taču pagaidām par to esot pāragri spriest.

«Ja gadījumā mēs tiešām būtiski palielināsim Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, tad varam nonākt līdz jautājumam par prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu. Ja notiks pretējais un deputāti nenonāks līdz nozīmīgām pilnvaru palielināšanas idejām, tad jautājums par ievēlēšanas modeļa maiņu atkritīs pats par sevi,» saka R. Balodis, kas personīgi atbalsta šādas valsts pamatlikuma izmaiņas.

Pirmajā darba grupas pilnvērtīgajā sēdē tās dalībnieki uzklausīja īsu ekspertu atstāstu par līdz šim piedāvātajiem Satversmes grozījumiem.

Piemēram, kādreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera juridiskā padomniece Inese LībiņaEgnere atgādināja, ka V. Zatlers savulaik rosinājis paplašināt prezidenta tiesības nominēt valsts augstākās amatpersonas. Šobrīd prezidents ir tiesīgs izvirzīt tikai Satversmes aizsardzības biroja un Nacionālo bruņoto spēku vadītājus, bet saskaņā ar V. Zatlera ieceri prezidentam vajadzētu uzticēt arī Augstākās tiesas, Valsts kontroles un citu augstu valsts amatpersonu izvirzīšanu balsojumam Saeimā.

V. Zatlers, kas līdz šim ir vienīgais Latvijas Valsts prezidents, kurš veiksmīgi rosinājis Saeimas atlaišanu, arī vēlētos Satversmē vienkāršot kārtību, kādā prezidents un arī tauta var atlaist parlamentu.

Grupas nākamajā sēdē politiķi ķersies klāt pirmajiem prezidentu skarošajiem Satversmes pantiem, kas nosaka viņa vecumu, pilnvaru ilgumu un iespēju savienot amatus. Šajos pantos R. Balodis grozījumus neprognozē. Vienīgā maz ticamā rekomendācija varētu paredzēt, ka par Valsts prezidentu var kļūt persona, kas sasniegusi 35, nevis 40 gadu vecumu.