Kā zināms, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) zaļo spārnu pārstāvošais veselības ministrs Guntis Belēvičs aktīvi iestājas par to, lai pārsālītiem un pārcukurotiem pārtikas produktiem piemērotu akcīzes nodokli. Saskaņā ar viņa ieceri valsts šādi iegūto naudu varētu novirzīt veselības aprūpei un citiem svarīgiem mērķiem. Savukārt sabiedrība, redzot, ka neveselīgajai pārtikai pieaugušas cenas, pēc viņa domām, vairāk pievērstos veselīgam uzturam, raksta NRA.lv.

Šai idejai pretojas gan politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītājs, zemnieku spārnu pārstāvošais Augusts Brigmanis, gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs teicas, ka aizstāv pārtikas ražotājus, kuriem jaunais nodoklis nozīmētu augstākas izmaksas un zemākus ienākumus.

Šis mikrokonfliktiņš labi ilustrē jau sen apspriesto ZZS dīvaino tandēmu – Latvijas Zaļo partiju un Latvijas Zemnieku savienību –, jo zaļo un zemnieku politiskās platformas pasaulē tradicionāli ir nesavietojamas.

Taču A. Brigmanis sola, ka šī idejiskā atšķirība ir tikai nenozīmīga nianse abu politisko spēku kopdzīves ikdienā un speciāli izveidotā darba grupa, izanalizējot pieejamo informāciju un jaunā nodokļa iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību, jau tuvākajā laikā pieņems visai ZZS frakcijai pieņemamu lēmumu.

Tiekoties ar ZZS, L. Straujuma gan arī saklausījusi vērtīgas idejas par nākamā gada budžeta papildināšanu, tajā skaitā saistībā ar minimālās algas iespējamo palielināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iespējamo samazināšanu.

Vienotība, piemēram, sliecas paaugstināt minimālo algu un nesamazināt IIN, kamēr ZZS vēlētos panākt pretējo. Tomēr A. Brigmanis saka, ka frakcija neiesaistīsies konfliktos, lai panāktu kādu no saviem mērķiem, un visur esot iespējams rast kompromisus. Tieši tādēļ iecerēts abus jautājums apspriest ar darba devējiem un pašvaldībām, kurus tieši skartu izmaiņas gan IIN, gan minimālajā algā.

Savukārt L. Straujuma norādīja, ka konkrētus ZZS priekšlikumus publiski patlaban nenosauks, jo jautājumā par IIN nepieciešams panākt kopīgu viedokli koalīcijā un tas ir jāskata kontekstā ar minimālās algas jautājumu. Un tikai tad, kad būs vienots viedoklis, tas tiks publiskots. «Par budžetu un nodokļiem būs atsevišķa saruna. Ir ļoti interesants piedāvājums,» vērtēja premjere.

Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.

Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017. gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018. gadā – 1,18 miljardi eiro.

FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.