27. janvāris, Piektdiena
Vārda dienas: Ildze, Ilze, Izolde
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latvijā plosās badīgums
Latvijā plosās badīgums
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 10. jūlijs 2015, 11:18
Badīgums nav bads, bet statistiķu aprēķināts fakts, ka preču cenas gada laikā pazeminātas vidēji par 0,4%, bet pakalpojumu cenas celtas par 3,3%.


Cilvēki Latvijā rīkojas kā zvēri mežā – uzglūn cits citam barošanās, dzeršanas vai naktsguļas vietās. Viņu mērķis nav savu upuri saplosīt, bet tomēr noplēst deviņas ādas, kā šādas attiecības raksturo jau kopš seniem laikiem zināms latviešu sakāmvārds.

Izrādās, ka mūsu laikos vispiemērotākā vieta deviņu ādu plēšanai ir cilvēku mājokļi.

Pēc statistiķu aprēķiniem, vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem gada laikā pieaudzis par 4,8%. No tā secināms, ka sakāmvārds par deviņām ādām ir piepildīts gandrīz burtiski, jo šiem 4,8% jāpieskaita mājokļu un zemes nodokļu likmju paaugstināšana, kas patēriņa cenu pieauguma aprēķinā neietilpst. Mājokļa uzturēšanas izdevumi auguši līdz ar elektrības, ūdensapgādes un kanalizācijas cenām.

Piemērota vieta ādu plēšanai ir arī tur, kur dzīvnieki vai cilvēki spiesti pārvietoties. Transporta grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9%, bet tas tikai tāpēc, ka līdz Latvijai jau nonākusī degviela kļuvusi lētāka par 10,2%. Tātad citu transporta izmaksu celšana izskaidrojama ar vietējiem apstākļiem jeb vietējo badīgumu.

Vismaz līdz šim laikam badīgums nav izraisījis badu, jo pārtikas cenas pat kritušas vidēji par 1,6%. Tādējādi līdz Latvijas iedzīvotājiem ir nonākusi nepilna desmitā daļa no pārtikas galveno izejvielu pasaules cenu krituma par apmēram 20%. Šis kritums pa īstam sasniedzis Latviju tikai šā gada jūnijā, kad pārtikas cenas zaudējušas caurmērā 1,3% no maija cenām. Līdz ar to mēneša inflācija pārvērtusies par 0,2% deflāciju. Vietējais badīgums turpinājis celt pakalpojumu cenas jūnijā vidēji par 0,7% pret maiju.

Uz vietas formējamo cenu kāpuma dzinulis ir valsts aparāts. Budžeta iestāžu vēlēšanos nākamajā gadā saņemt krietni lielāku finansējumu jūnijā izpauda tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimai. Viņš, lūk, nekonkurētspējīgās 2442 eiro mēnešalgas vietā gribot 4315 eiro. Ar mazākiem algu pielikumiem viņš gribēja aplaimot arī sava biroja darbiniekus. Pašlaik birojā uzrādītas 42 štata vietas ar atalgojumu no 320 eiro mēnesī par telpu uzkopšanu. Caurmēra darbinieku algas izmētās intervālā no tūkstoša līdz pusotram tūkstotim eiro mēnesī. Jūnijs beidzās ar visai skarbu J. Jansona prasību noraidījumu valdības sēdē, pēc kuras viņš solīja strādāt par nekonkurētspējīgo atalgojumu arī turpmāk. Vakar NRA.lv lūdza viņu izskaidrot, kāpēc pieprasījums pēc algu palielinājuma izteikts patēriņa cenu pazemināšanās laikā. Vai varbūt viņa rīcībā ir fakti par izdevumu pieaugumu viņam personīgi, viņa vadītajai iestādei vai šīs iestādes klientiem, kas liktu apšaubīt statistiķu aprēķināto cenu kritumu?

J. Jansona vārdā atbildi sniedza biroja preses pārstāve Laura Bagātā. Algu palielinājuma pieprasījums izrādījās izdarīts, lai «novērstu pastāvošo nevienlīdzību atalgojumā (samērojot ar līdzvērtīgiem amatiem valsts iestādēs)». Turpat atklāts, ka Tiesībsarga biroja darbinieki nav spiesti pārtikt tikai no algas, bet birojs nevarot viņiem «apmaksāt papildatvaļinājumu vairāk nekā trīs darba dienas un ir ierobežotas iespējas pieaugoša darba apjoma un nepietiekamas administratīvās kapacitātes apstākļos noteikt piemaksas par papildu darbu un virsstundu darbu». Nav iespējams vēl precīzāk apliecināt visu valsts iestāžu darbinieku prasību, lai viņiem būtu neierobežotas iespējas palielināt pašiem sev izmaksājamo atalgojumu.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ekonomika

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats