Latvijas prezidents Andris Bērziņš, atverot jaunās grāmatas, norādīja, ka labākais veids, kā saglabāt valodas, ir tās lietot. Savstarpējai saziņai noderot abu valstu valodas un citas nevajagot. «Kāpēc jāmeklē citas valodas, ja mums ir pašiem savas,» teica A. Bērziņš, piebilstot, ka šīs vārdnīcas ir veids, kā abu valstu mazajām tautām būt cieši kopā un tomēr būt arī katrai par sevi.

Runājot par vārdnīcu projekta pirmsākumiem, Latvijas prezidents atcerējās, ka pirmajā vizītē Igaunijā sastapis kādu tautieti, kurš tur bija apprecējies ar igaunieti. Viņš pārmetis prezidentam, ka latviešiem nav lielu iespēju ātri iemācīties igauņu valodu. Tad nu prezidents apsolījis, ka šī problēma tiks risināta. Nu viņam esot liels prieks par to, ka savu vārdu turējis un vārdnīca ieraudzījusi dienas gaismu. «Pārrobežu sadarbības projekts ir liels solis ciešākai sadarbībai starp abām tautām,» akcentēja A. Bērziņš. 

Savukārt Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess pasmaidīja par abu tautu savstarpējo ietekmi. Tā Igaunijā pie Latvijas robežas pirms daudziem gadiem esot radies jaunbagātnieku ciemats, kura nosaukums ir līdzīgs vārdam «muļķis». Diemžēl vārdnīcas igauņu versijā nav izdevies sameklēt šo vārdu. Tas liekot domāt, ka šo vārdnīcu sastādītāji esot no minētā ciema, jokoja T. H. Ilvess, pateicoties A. Bērziņam par neatlaidību, īstenojot šo projektu, «līdz ar to vismaz latvieši zina, kas ir muļķis».

Vārdnīcas sastādītājs, valodnieks Valts Ernštreits uzsvēra, ka katrā vārdnīcā ir vairāk nekā 40 000 šķirkļu un grāmatas ir nozīmīgas, jo iepriekšējās iznākušas pirms apmēram 50 gadiem. Turklāt šajā laikā ir mainījusies vēsture, un jau kopš neatkarības atgūšanas ticis spriests, ka ir vajadzīga jauna vārdnīca. Viņš esot pārliecināts, ka vārdnīca ir kas vairāk par vārdu krājumu, – tas ir vēstures dokuments, laikmeta liecinieks, raksta NRA.lv