04. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Baiba, Barba, Barbara
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valdība var paklupt aiz pensijām
Valdība var paklupt aiz pensijām
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 7. maijs 2015, 11:31
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uz nākamo valdības sēdi tomēr virzīs visus Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus likumā Par valsts pensijām, nesadalot tos atsevišķos likumprojektos. Tas varētu raisīt asas diskusijas, jo premjerministre un Finanšu ministrija, visticamāk, atbalsta tikai to grozījumu izskatīšanu pensiju likumā, kas būtu mazāk sāpīgi no budžeta izdevumu viedokļa.


Otrdien valdības sēdes darba kārtībā beidzot bija iekļauti LM grozījumi pensiju likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas pensiju indeksācijā, invaliditātes pensiju pārrēķināšanā un pensijas aprēķināšanas formulā, kas saistītas ar pensiju koeficientu. Tomēr šis jautājums pat netika apspriests, desmit minūšu laikā valdības sēdes atklātā daļa beidzās. Premjerministre Laimdota Straujuma pēc valdības sēdes sacīja, ka LM piedāvātos grozījumus varētu sadalīt vairākos posmos un izskatīšanai valdībā vispirms virzīt to sadaļu, kas būtiski neskar nākamā gada budžetu.

Jāuzsver, ka tikai viens no punktiem neparedz papildu finansējumu nākamgad, un tas ir izmaiņu ieviešana pensiju aprēķināšanā saistībā ar pensijas kapitāla aktualizācijas indeksu, proti, kā pensionāriem solīts, noteikt šo indeksu neatkarīgu no ekonomiskajām svārstībām, lai neatkārtotos krīzes gadu nepatīkamā pieredze, kad, indeksam nokrītot zem «1», pensijas tika aprēķinātas būtiski zemākas. Tā kā pašlaik reālais indekss ir virs «1», nekādus papildu izdevumus no budžeta tas neprasītu. Pavisam cita lieta ir krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšana, ko LM piedāvā sākt no nākamā gada janvāra. Lai to darītu nākamgad papildus vajag 4,3 miljonus eiro.

Taču aktuālākais ir jautājums – vai valdība gatavojas nepieņemt to, kas skar indeksāciju? Tieši šīs izmaiņas pensiju likumā saskaņā ar LM aprēķiniem ir finanšu ietilpīgākās. Sagatavotie grozījumi piedāvā turpmāk pensiju indeksācijā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem (līdzšinējo 25 procentu vietā). Tas nozīmētu pensijas indeksēt, ne tikai ņemot vērā inflāciju, bet arī to, par cik procentiem pieaug darba alga. Piemēram, ja tā pieaug par desmit procentiem, pensiju indeksācijā ņemt vērā pusi šī pieauguma (konkrēti aprēķini pagaidām nav pieejami). Šo izmaiņu ieviešanai un arī invaliditātes pensiju pārrēķināšanai (pēc Satversmes tiesas sprieduma) papildus budžetā 2016. gadā nepieciešami 30 miljoni eiro.

Labklājības ministrs U. Augulis portālam NRA.lv norāda, ka grozījumu izskatīšana valdībā atlikti uz nedēļu pēc partijas Vienotība lūguma, nevis vienojoties Koalīcijas sadarbības padomē. Tāpēc, pildot valdības deklarācijā noteikto, joprojām uz valdības sēdi 12. maijā viņš virzīs izmaiņas vienotā likumprojektā. Valdības deklarācijā, uz ko atsaucas ministrs, teikts, ka valdība «nodrošinās pensiju indeksāciju, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma» un «pārskatīsim uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijas kārtību».

Ja valdība tomēr lems par nepieciešamību izmaiņas sadalīt divos likumprojektos, lai lemtu par katru atsevišķi, tad risinājums no LM puses varētu būt viens likumprojekts, kas stātos spēkā 2015. gada 1. jūlijā un ietvertu izmaiņas pensiju indeksācijā un invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtībā, kā arī izmaiņas pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtībā, nofiksējot kapitāla indeksu, lai tas turpmāk nebūtu zemāks par skaitli «1» (šogad tam nav nepieciešama papildu nauda, 2016. gadā 30,3 miljoni eiro). Savukārt otrs likumprojekts paredzētu ne tikai indeksa izmaiņas, bet arī pašu krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu (2016. gadā – 4,3 miljoni eiro).



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats