Pašlaik koalīcijas partijām nav konkrētu kandidātu, ja neskaita dažus neoficiālās sarunās uzrunātus cilvēkus, no kuriem lielākā daļa, visticamāk, nespētu gūt nepieciešamo Saeimas deputātu atbalstu. Šādi tiek vērtētas gan Nacionālās apvienības iespējamā kandidāta Egila Levita, gan Vienotību pārstāvošās Sandras Kalnietes izredzes. Arī Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa izredzes ir gana zemas kaut vai tāpēc, ka pastāv bažas – viņš varētu nesaņemt Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo atļauju iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Jau 2010. gadā Satversmes aizsardzības birojs viņam atteica šādas tiesības.

Pēc tikšanās koalīcijas sēdē Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un Vienotība savās valdēs apspriedīsies par iespējamajiem prezidenta amata pretendentiem, pēc tam nāks kopā un meklēs kopīgu kandidātu, pēc sēdes skaidroja premjerministre Laimdota Straujuma. Kad būs skaidri partiju viedokļi, paplašinātā vai šaurākā lokā tiksies partiju vadītāji un apsvērs tos kandidātus, kurus politiskie spēki varētu izvirzīt.

Lai saglabātu pašreizējo valdības modeli, partijām būs jābūt ārkārtīgi diplomātiskām, jo, jūtot, ka kādai no partnerēm būs lielāka ietekme uz jauno Valsts prezidentu, pārējās var vienoties par valdības gāšanu.

Šāds scenārijs ir iespējams, ja par prezidentu tiks ievēlēts Vienotības izvirzītais kandidāts. Arī Nacionālā apvienība var izraisīt līdzvērtīgu notikumu attīstību, jo ne ZZS, ne Vienotība nebūs mierā, ka šim politiskajam spēkam ir gan Saeimas priekšsēdētāja, gan Valsts prezidenta amats.

Uz to, ka prezidenta kandidāta meklējumi varētu izraisīt valdības gāšanu, norāda arī A. Bērziņš.

Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa uzskata, ka daudz svarīgāk ir atrast tādu kandidātu, lai to varētu ievēlēt bez opozīcijas atbalsta. Viņa pieļauj, ka tagad koalīcijai varētu būt vienkāršāk vienoties par vienu kandidātu, jo Vienotībā un Nacionālajā apvienībā A. Bērziņa pārvēlēšanai viennozīmīga atbalsta neesot bijis.

Tikmēr paša pareizākā Valsts prezidenta meklējumiem pievienojusies arī sabiedrības aktīvākā daļa. Iestājoties par Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu laikus, kas ļautu sabiedrībai ar tiem pienācīgi iepazīties, kā arī aicinot deputātus rūpēties par valsts augstākās amatpersonas saprotamāku izvēli, portāls manabalss.lv uzsācis līdzdalības kustības mansprezidents.lv pirmo kārtu, kurā iedzīvotāji aicināti pieteikt savus prezidenta kandidātus.

Portāla veidotāja Madara Peipiņa NRA.lv skaidro – šī nav kustība par tautas vēlētu prezidentu, bet gan aicinājums deputātiem veidot demokrātiskas sabiedrības cienīgu un caurskatāmu prezidenta izraudzīšanās procesu.