Premjerministre Laimdota Straujuma norīkojusi izveidot Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava
Streļčenoka darba izpildes novērtēšanas komisiju. Tomēr, pat ņemot vērā
to, ka viņa apliecinājusi – biroja priekšnieks būtu atlaižams, ja tā
lems eksperti, šis lēmums ir tikai nomināls. Galavārds šajā jautājumā ir
Saeimai, un to Ministru prezidentei atgādina arī Valsts prezidents
Andris Bērziņš.
Saskaņā ar publikāciju oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, par komisijas vadītāju iecelts Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets. Tajā darbosies arī bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.
Interesanti, ka savā rīkojumā premjere uzsvērusi, ka nozares profesionāļiem jāņem vērā arī J. Streļčenoka kompetenču novērtēšanai iepriekš izveidotās komisijas vērtējums, kuras sastāvā ietilpst KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības, sabiedriskās politikas centra Providus, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvji.
Iepriekš par šīs komisijas sastāvu neizpratni pauda KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītājs Aivars Borovkovs, kura vadītajā institūcijā pārstāvētās nevalstiskās organizācijas lielākoties atstātas ārpus lēmēju loka.
Tomēr – kā to vērtē politisko norišu vērotāji un tiesību pārzinātāji – šie ir tikai politiski manevri, kas lielākoties režisēti, lai atsauktos uz skaļākās sabiedrības daļas pausto neapmierinātību par J. Streļčenoka vadītajā birojā valdošajiem konfliktiem. Reālas teikšanas par biroja vadības maiņu ne šīm komisijām, ne premjerministrei nav.
Uz to norāda arī A. Bērziņš, sakot, ka saskaņā ar likumu premjerei jāuzņemas atbildība par birojā notiekošo, bet viņai par to nav teikšana. Galavārds ir jāpieņem KNAB vadītāju ievēlējušajai Saeimai. Bet Saeimā atbalsts J. Streļčenoka atlaišanai joprojām nav gūts.
Domā par viņa atlaišanu vismaz pagaidām racionalitātes graudu nesaskata ne Zaļo un zemnieku savienība, ne spītīgākā koalīcijas partnere – Nacionālā apvienība. Pat premjeres pārstāvētā Vienotība sadalījusies divās frontēs, no kurām skaidrākais viedoklis ir J. Streļčenoku aizstāvošajai – nav pamata runāt par biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata, ja lēmuma pieņemšanā iesaistītas organizācijas ar apšaubāmu kompetenci šajos jautājumos, – tā bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.
Tajā pašā laikā A. Bērziņš pauž KNAB sadalīšanas ideju atbalstošajai Iekšlietu ministrijai un A. Borovkovam līdzīgu viedokli, – valstī izveidots pārāk daudz pārāk neatkarīgu iestāžu, kuru darbības disfunkciju ārkārtīgi grūti novērst likumos iestrādāto nepilnību dēļ. Atbildību par šo nepilnību novēršanu Valsts prezidents gulda uz Saeimas pleciem.
Valsts augstākā amatpersona nepauda skaidru atbalstu nevienam no piedāvātajiem biroja reorganizēšanas variantiem, bet uzsvēra, ka ir jāapkopo dažādā pieredze un viedokļi, jāizdara likuma labojumi un «jāiet uz priekšu». Saeimas kuluāros tik diplomātisku pieeju skaidro ar A. Bērziņa vēlmi atgādināt L. Straujumai tās pilnvaru robežas un aicināt neietekmēt parlamenta darbu ar savu viedokli.
Rādīt reklāmu
