Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība – pēc
ekspertu domām, šī ir kombinācija, kurai aktīvā Saeimas sasaukuma laikā
ir lemts palikt vienā koalīcijas saitītē sietai. Spēku sadalījums
koalīcijā gan var mainīties, taču šo procesu detonēs nevis Eiropas
Savienības prezidentūras pilnvaru beigšanās, bet Valsts prezidenta
ievēlēšana.
Laimdotas Straujumas pirmās un arī Valda Dombrovska pēdējās valdības laikā koalīcijas partneri jau nekaunējās, demonstrējot raksturu, parādīt cits citam zobus.
Status quo
Pašlaik šie procesi nav rimuši. Tie rit pieklusinātā režīmā, jo nevienam politiskās saspēles partnerim nav vēlmes aptraipīt savu reputāciju ar valsts tēla iedragāšanu uz starptautiskās skatuves. Taču rīvēšanās par termiņuzturēšanās atļaujām un Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību pāri mēram dod vielu pārdomām par šīs L. Straujumas valdības ilgtspēju. Politisko norišu vērotāji gan prognozē, ka konkurējošā dzirksteļošana vairāk vērtējama kā muskuļu vingrināšana un konkurentu vājo vietu taustīšana, nevis reāla vēlme apgāzt valdības laivu.
«Viņi apzinās, ka ir nolemti cits citam,» saka politologs Ivars Ījabs, kas ir pārliecināts, ka pašreizējais spēku sadalījums, ņemot vērā aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultātus, ir optimālākais, jo dažu indivīdu ģenerētais atbalsts, piemēram, Latvijas Reģionu apvienībai, nav vērā ņemams politikā pieredzējušo onkuļu un tanšu spēlē. Arī ezotēriskā No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba neesot nopietns spēlētājs, jo viņas vadītā politiskā spēka koncentrāciju atšķaida Vienotības ietekmes aģenti.
Pamiers
«Ir pilnīgi skaidrs, ka prezidentūras laikā viņi to nedarīs. Tas būtu pilnīgi neracionāli. Lielākais izaicinājums valdībai būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Turklāt var prognozēt, ka šīs vēlēšanas atklās tādas lietas, par kurām mēs līdz šim neesam pat nojautuši,» saka politoloģe Iveta Reinholde. Viņa ir pārliecināta, ka, neraugoties uz nekoordinēto valsts augstāko amatpersonu retoriku, valdošajā koalīcijā tomēr valda izpratne par prezidentūras laika nozīmi valsts tēla veidošanā. Un tā netiks traumēta.
Arī koalīcijas partneri, nenoliedzot iespēju, ka Ministru kabinets patiešām varētu mainīties, noraida spekulācijas, ka tās ingredientu sastāvs tiks koriģēts. «Viss būs labi,» kāpjot automašīnā, attrauc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kuru runas par valdības ilgstspēju pēc prezidentūras beigām manāmi nogurdinājušas.
Šajā koalīcijas sastāvā tieši ZZS ir tie, kas piesauca koalīcijas līguma laušanu, jo partneri ignorējuši vienošanos par kārtību, kādā grozāma Satversme. «Viņi jūtas pārāk komfortabli, lai kaut ko mainītu. Nekas tāds nenotiks,» koalīcijas sastāva stabilitāti prognozē opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Dāmu spēle
Par koalīcijas sastāva stabilitāti un Eiropas Savienības prezidentūras termiņa beigu ietekmes maznozīmīgumu uz to šaubas māc reto, bet plašāks laukums versiju izstrādāšanai rodams nākamā Valsts prezidenta kandidāta ietekmē uz Ministru kabineta sastāvu.
Vienā no jaunākajām versijām no svaru kausiem nometusi ilglaicīgi par Vienotības galveno kandidāti uz prezidenta amatu dēvēto Solvitu Āboltiņu, kuras vietā nu nostājusies pašreizējā premjerministre Laimdota Straujuma.
Arī šī kandidatūra nevieš pārliecību, jo tā Vienotību nostādītu zaļzemnieku pašreizējās pozīcijās – jāuzņemas pastarpināta atbildība par sabiedrības aktīvākās daļas nievāta prezidenta izvirzīšanu.
Saņemot nominālo apolitisko Valsts prezidenta amatu, Vienotībai būtu jāatsakās no premjerministra amata, kuru, visticamāk, iegūtu nesen apkarojamās ZZS politiķe Dana Reizniece Ozola.
Tieši šis politisko figūru gambīts vistiešāk ietekmēs nākamās valdības sejas pantus, jo, iegūstot ietekmīgākus krēslus, partijām būs jāatkāpjas un partneriem jāatdod līdz šim iesildītie amati.
Rādīt reklāmu
