Par spīti acīmredzamajam, premjerministre Laimdota Straujuma,
atskaitoties par valdības pirmajām simt darba dienām, postulē, ka viņas
vadītais Ministru kabinets strādā kā vienota komanda. Politisko norišu
vērotāji šo vērtējumu gan uztver kā diplomātisku manevru, nevis
realitāti atspoguļojošu atzinumu.
«Mani ministri strādā kā vienota komanda, un man ir prieks par katra ministra darbu. Ministriem ir ārkārtīgi liela atbildības sajūta un darba spējas,» valdības simt darba dienu preses konferencē pauda L. Straujuma. Aizbildinoties ar izteikto komandas garu, premjere arī atteicās slavēt vai pelt kādu konkrētu ministru. «Es nevaru ielikt atzīmes – vienam divi, vienam pieci. Tā nebūs. Mēs esam visi kopā,» teica premjerministre.
Par spīti politisko norišu vērotāju kritiskajam skatījumam, apmierināts ar valdības sniegumu un tajā valdošo atmosfēru ir Valsts prezidents Andris Bērziņš. «Es vērtēju pozitīvi šīs simt dienas,» lakoniska ir valsts augstākā amatpersona.
To, ka valdībā valdītu komandas gars, apšauba politologi, kas norāda uz valdošajā koalīcijā vērojamajiem diametrāli pretējiem uzskatiem. Piemēram, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība ķīvējas ar Nacionālo apvienību par termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret nekustamo īpašumu, bet nacionāļi nespēj pārliecināt savus partnerus par savas demogrāfijas politikas atbilstību modernajai pasaules uztverei.
«Droši vien šajā situācijā tas bija labākais, ko viņa varēja teikt. Un tas droši vien ir arī politiski pareizi darīts, bet vai tā ir reālā situācija – šaubos,» norādot, ka glaimīga puspatiesība lieki nesatrauks jau tā jutīgos koalīcijas partnerus, saka politologs Jānis Ikstens. Viņš gan pieļauj, ka premjere patiešām ir pārliecināta, ka valdībā politiskā konkurence atstāta aizmirstībai, jo no iekšpuses viss varot izskatīties citādi.
Tomēr šādu iespēju nepieļauj arī politologs Filips Rajevskis. «Lai nu kas, bet šī valdība ir ļoti izteikts mantinieks feodālo valdību principiem, kur katrā ministrijā ir savs feodālis, kurš savu saimniecību pārvalda tā, kā uzskata pa pareizu, bet premjeram ir tikai arbitra, nevis komandu vadoša kapteiņa loma,» saka eksperts.
F. Rajevskis arī uzskata – apgalvojums, ka Latvijas prezidentūra nozagusi valstij valdību, īsti neatbilst patiesībai. Viņaprāt, prezidentūra valdībai devusi vēl vienu iespēju izvairīties no nopietnu lēmumu pieņemšanas.
«Prezidentūra devusi ļoti labu iespēju noslēpties aiz tās. Ja pirms vēlēšanām bija raksturīgi, ka visu atlika uz pēcvēlēšanu laiku, tad tagad visu atliek pēc prezidentūras. Bet tad atkal meklēs nākamo iemeslu, kāpēc kaut kādus lēmumus nepieņemt,» saka politologs.
L. Straujuma uzsver, ka viņas vadītās valdības atslēgvārdi ir tautsaimniecības izaugsme, drošība un dzīves kvalitāte. Kā būtiskāko šīs valdības paveikto viņa minēja šī gada budžeta pieņemšanu, paredzot minimālās algas celšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes mazināšanu, finansējuma palielināšanu aizsardzībai. Savukārt uzdevumi, pie kuriem šai valdībai ir jāstrādā, ir investīciju piesaiste, atbalsts eksportam, skolotāju atalgojuma sistēmas reforma.
Būtiska ir arī administratīvā sloga mazināšana, kam premjere solīja personīgi sekot līdzi. «Ir jāsaprot, ka cilvēki nav domāti mums, bet mēs cilvēkiem. Tie visi ierobežojumi, ko kādreiz uzliekam, daudziem cilvēkiem rada papildu šķēršļus. Esmu apņēmusies personīgi sekot līdzi administratīvā sloga mazināšanai,» teica valdības vadītāja.
Rādīt reklāmu
