Parīzes traģēdijas ēnā, ar pusmastā nolaistiem Eiropas Savienības
dalībvalstu karogiem ceturtdien oficiāli sākās Latvijas prezidentūra
Eiropas Savienības Padomē. Rīgā ieradušās augstās Eiropas Komisijas
amatpersonas, paužot uzticību Latvijas spējām, iedrošina, ka Latvija
savā pirmajā prezidentūrā spēs palīdzēt gan Ukrainas krīzes risināšanā,
gan iekšējās drošības stiprināšanā.
Pieminot Parīzes terora aktā divpadsmit nogalinātos cilvēkus, ar klusuma brīdi aizsākās arī Saeimas deputātu un Eiropas komisāru diskusijas, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un Latvijas premjerministres Laimdotas Straujumas preses konference.
Attiecības ar Krieviju
«Viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē mērķiem ir panākt, lai Eiropas Savienība jūnijā [kad beidzas Latvijas prezidentūra] būtu drošāka nekā janvārī,» uzsākot diskusiju ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederiku Mogerīni, Parīzes traģēdijai pievērsās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Viņš ir pārliecināts, ka Eiropai nepieciešams ne tikai palielināt savu ietekmi starptautiskajā arēnā, bet rūpēties arī par savu 500 miljonu pilsoņu drošību.
To, ka jau tuvākajā laikā Latvijas vadībā tiks iedzīvināta jauna ES drošības programma, apliecināja arī Ž. K. Junkers, taču šobrīd nosaukt konkrētus pasākumus esot pāragri. «Tagad ir jāsēro, pēc šausminošiem notikumiem ir jāietur pauze, lai nepieņemtu nepārdomātus lēmumus,» teica EK vadītājs.
Pamācīt negrasās
Arī F. Mogerīni, nenoliedzot Latvijas potenciālu šajā grūtajā uzdevumā, uzsvēra, ka būtisku ieguldījumu Latvija savas prezidentūras laikā varētu veikt arī Krievijas un Ukrainas konflikta risināšanā. Augstā amatpersona uzskata, ka Latvijas trumpis šajā situācijā būtu spēja rast sabalansētu pieeju, lavējot starp sankciju noteiktajiem šķēršļiem un diplomātiskajiem kanāliem. Savukārt Ž. K. Junkers bija vēl tiešāks: «Mums ir ļoti daudz cerību, ka Latvija veiksmīgi risinās mūsu attiecības ar Krieviju.»
Tikmēr Valsts prezidents Andris Bērziņš vēl nav izlēmis, vai doties vizītē uz Maskavu, kur 9. maijā Krievija svinēs uzvaru pār fašistisko Vāciju. Pagaidām nav skaidrs, vai viņa vizīte būtu interpretējama kā visas Eiropas Savienības pārstāvniecība, jo Latvija ir tās prezidējošā valsts, vai tikai kā Latvijas. Lai pieņemtu lēmumu, Latvija iecerējusi konsultēties arī ar citām ES dalībvalstīm.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tiekoties ar A. Bērziņu, gan norādījis, ka pamācīt Latviju viņš negrasās. Tiesa, A. Bērziņš saņēmis arī uzslavas par Latvijas valdības līdz šim sasniegto un atgādinājis, ka Latvijas vēsturiskā pieredze ar Krieviju, var būt neaizvietojams instruments Austrumu un Rietumu attiecību stabilizēšanā. «Izmantojot savu vēsturisko pieredzi un ģeogrāfisko situāciju, Latvija var daudz darīt un būt kā saskarsmes punkts starp rietumiem un austrumiem,» EK priekšsēdētājam teica A. Bērziņš.
Būs labi
Vērtējot, vai Latvija, būdama maza valsts, spēs savu prezidentūru novadīt kvalitatīvi un patiešām virzīt ES uz nosprausto prioritāšu (konkurētspēja, digitāla ES) sasniegšanu, Ž. K. Junkers bija pat ļoti optimistisks, jo Latvijai esot būtiska priekšrocība. «Bieži tiek jautāts, kā mazajām dalībvalstīm iet ar prezidentūras vadīšanu, bet mana pieredze liecina, ka tieši mazo valstu prezidentūras ļoti bieži ir veiksmīgākas, jo tās koncentrējas uz galvenajiem uzdevumiem un netērē laiku un enerģiju blakus lietām,» teica augstais viesis.
Ž.K. Junkers, uzsverot, cik svarīgs ir Eiropas atbalsts nemieru pārņemtajai Ukrainai, arī paziņoja, ka Eiropas Savienība šīs valsts atbalstam piešķīrusi 1,8 miljardus eiro. «Eiropas solidaritāte ar Ukrainu nav tikai tukši vārdi,» paziņoja EK priekšsēdētājs. Šai palīdzības programmas īstenošanai ir jānotiek 2015. gadā un 2016. gada sākumā. Plānotā programma ir vērsta uz Ukrainas ekonomiskās un finanšu situācijas stabilizāciju, un tā ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei. Latvija kā ES Padomes prezidējoša valsts aktīvi atbalstīs minētās programmas pieņemšanu un īstenošanu, lai sekmētu Ukrainas ekonomikas atveseļošanos.
Rādīt reklāmu
