Brīdinājumi par Krievijas agresiju, organizācijas loma patieso vērtību
sardzē un vēlme iekarot vēlētāju uzticību arī tradicionāli kreisi
orientētajā Latgalē bija trīs galvenās tēmas, kas caurvija Nacionālās
apvienības Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) kongresu, kurā
par partijas līdzpriekšsēdētājiem atkārtoti ievēlēja Gaidi Bērziņu un
Raivi Dzintaru.
Uzrunājot partijas biedrus, organizācijas līderi vairākkārt atgādināja, ka vēl nesen par NA aizdomu pilno attieksmi pret Krieviju daudzi smējās un neņēma brīdinājumus vērā. Tagad, kad Krievija gandrīz katru dienu pie Latvijas robežām atgādina par savu militāro potenciālu, Rietumu sabiedrotie un pašmāju politiķi varot pārliecināties, ka apvienība bijusi tālredzīgākā partija, raksta
NRA.lv.
R. Dzintars, piemēram, skaidroja, ka Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts patiešām varot justies drošāk nekā jelkad iepriekš, taču demokrātiskās iekārtas dēļ lēmumi abās organizācijās tiek pieņemti ārkārtīgi lēni. Tāpēc Latvijai esot jāiegulda visi spēki, lai padarītu sevi spēcīgu un lemtspējīgu savu interešu aizstāvībā.
«Rietumiem ir spēks un potenciāls uzveikt jebkuru potenciālo ienaidnieku, bet tie ir kā lēnīgs milzis, kuram jācīnās ar mazu, bet veiklu pretinieku,» līdzībās runāja partijas līdzpriekšsēdētājs.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savas runas lielāko daļu veltīja drošības jautājumiem, akcentējot, ka nepārvērtējama loma cīņā par ļaužu prātiem ir medijiem. Tāpēc nākamā gada budžetā iekļauts priekšlikums piešķirt papildu finansējumu Latgales reģionālās radiostacijas izveidei.
«Latgale, kurā tālu iespiežas Krievijas raidītāju jauda, kur cilvēku rocība nav tik liela, kur tiek kurinātas separātiskas noskaņas, informatīvajā karā ir visievainojamākais reģions, un tam jāpievērš īpaša uzmanība,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Viens no ietekmīgākajiem ieročiem šajā ideoloģiskajā cīņā esot tradicionālo vērtību saglabāšana sabiedrībā, taču šajā frontē Rietumiem nacionāļu izpratnē ir graujoša ietekme. «Rietumu sabiedrība maldās morālās vērtībās, kas draud ar degradāciju vai pat iznīcību,» saka R. Dzintars un pauž neizpratni, ka atzīšanās netradicionālā seksuālajā orientācijā tiek uztverta kā drosmes izpausme, bet «tautas varoņu pieminēšana» 16. martā tiek nosodīta. Tāpēc vienīgais risinājums pret morālo krīzi esot NA un tās lolotās tradicionālās vērtības. «Latvija var un Latvijai vajadzētu būt Eiropas līderei tradicionālo vērtību sardzē [..] Es pat baidos iedomāties, kāda būtu Latvija, ja nebūtu Nacionālās apvienības,» teica R. Dzintars.
Kā personīgu apvainojumu NA uztver arī faktu, ka Saskaņa jau ilgus gadus bauda atbalstītākās partijas godu. Tāpēc organizācija apņēmusies Saskaņai šo godu atņemt, «kaut tas prasītu piecus vai desmit gadus», un nākotnē parlamentā iegūt vismaz 35 mandātus. Uz lielāku pārstāvniecību viņi necerot, jo nesirgstot ar lielummāniju.
Lai šī apņemšanās nebūtu tikai tukši vārdi, apvienība jau tuvākajā laikā uzsāks izvērstu kampaņu Latgalē, kur parasti šis politiskais spēks spēj ieinteresēt vien aptuveni 5% vēlētāju.
Tradicionāli kritika netika žēlota arī koalīcijas partneriem, kas nereti esot pārāk savtīgi un iedomīgi. Politiķis ir pārliecināts, ka organizācijai jābūt uzstājīgākai savās prasībās un jāvirza priekšlikumi jomās, «kuras Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība uzskata par piederīgām sev».
Rādīt reklāmu
