Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Kārlis
Šadurskis sola, ka Saeimas deputāti nākamā gada budžetu vērtēs pēc
labākās sirdsapziņas, nevis formāli, tikai ķeksīša pēc. Šādam solījumam
lāga negrib ticēt koalīcijas partiju pārstāvji.
K. Šadurskis pauž, ka Saeimas darbs pie budžeta nekad nav bijis formāls, jo tā esot Saeimas atbildība, kāds rezultātā būs šis likums. Turklāt Saeima vienmēr veikusi korekcijas budžeta projektā. Viņš arī nenoliedz, ka telpu deputātu manevriem krietni ierobežo fakts, ka budžeta deficītu nedrīkst palielināt un tam jāpaliek valdības noteiktā 1% no iekšzemes kopprodukta rāmjos, raksta
NRA.lv.
K. Šadurska viedoklim pievienojas arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas uzskata, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs īss, taču, pēc viņas domām, pietiekams.
Opozīcija tomēr nešaubās, ka Saeimā uz budžeta fona tiks realizēti tikai koalīcijas partiju iepriekš iestudēti paraugdemonstrējumi vēlētājiem, jo nopietnam darbam pie apjomīgā budžeta dokumenta un to pavadošo likumu paketes vienkārši nepietiek laika. Ja budžets Saeimā nokļuva vakar no rīta, šodien to jau izskatīs pirmajā lasījumā, bet priekšlikumu iesniegšanai koalīcijas partijas iecerējušas atvēlēt laiku tikai līdz rītdienas rītam.
Valststiesību eksperti gan noraida jebkādas aizdomas, ka šāda steiga būtu pretlikumīga. Jo pat Satversmes tiesa ir lēmusi, ka gadījumos, ja likumprojekts neparedz pamattiesību ierobežojumu, priekšlikumu iesniegšanai var atvēlēt kaut 15 un mazāk minūšu. Un nākamā gada budžetu pavadošo likumu paketē šādu likumprojektu neesot. Tiesa, juristi gan nenoliedz, ka no demokrātijas viedokļa priekšlikumu iesniegšanai atvēlētajam laikam vajadzētu būt pēc iespējas garākam. Saeimas kārtības rullis, piemēram, nosaka, ka priekšlikumu iesniegšanai jāatvēl vismaz piecas dienas, ja vien likumprojekts nav atzīts par steidzamu.
Uz steidzamības nepieciešamību norāda arī premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa atgādina, ka valdībai ar budžeta izveidošanu nācies tikt galā ļoti īsā laikā, jo kā jau vēlēšanu gadā bija nepieciešams laiks, lai izveidotu valdību, bet vilcināties ar budžeta pieņemšanu līdz nākamā gada sākumam neļauj tas, ka ar pirmo janvāri Latvija kļūs par Eiropas Savienībā prezidējošo valsti.
Savukārt K. Šadurskis teica, ka neatceroties nevienu budžeta apspriešanu Saeimā, kad deputāti nebūtu sūdzējušies par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.
Vērtējot budžeta projektu kopumā, I. Mūrniece līdzīgi finanšu ministram Jānim Reiram to dēvē par «sociālās atbildības un nacionālās drošības budžetu». Viņa uzskata, ka šis apzīmējums visprecīzāk raksturo to, ko no politiķiem gaida sabiedrība – reālu un ar finansēm pamatotu atbalstu ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, mazturīgiem un zemāk atalgotiem iedzīvotājiem.
«Manā skatījumā ļoti svarīga budžeta prioritāte ir nacionālā drošība, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Svarīga ir gan iekšējā drošība, gan militāro spēju stiprināšana. Bet pati svarīgākā ir sociālā drošība – lai cilvēki Latvijā justos labi, justos pasargāti. Lai viņi vēlētos šeit dzīvot,» pēc budžeta portfeļa saņemšanas sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Rādīt reklāmu
