Viena no galvenajām mūsdienu sabiedrības veselības problēmām ir tās
arvien pieaugošā rezistence pret antibiotikām. Vienkārši sakot, ja
antibiotika ir pietiekami ilgi lietota, parādīsies baktērija, ko šī
antibiotika vairs nespēj nogalināt.
Lai gan antibiotikas plašā apritē ir nonākušas relatīvi nesen - kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem - tomēr jau šobrīd var novērot, ka dažādas baktērijas ir kļuvušas pret tām imūnas. Saprast, kas ir antibiotiku rezistence un kā tā apdraud mūsu veselību,
nra.lv palīdzēja Latvijas Universitātes profesors un zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. „Antibiotikas ir baktēriju vai mikroskopisko sēņu producēti cīņas līdzekļi pret sev līdzīgajiem organismiem. Tomēr, baktērijām ir šī te viltīgā īpašība, ka antibiotiku rezistentās īpašības tām tiek kombinētas nevis baktērijas pamatgenomā, bet papildgenoma elementos - plazmīdas ar kuru baktērijas savā starpā var viegli apmainīties, tādējādi izplatot rezistentās īpašības,” skaidro I. Muižnieks.
Antibiotiku rezistentās baktēriju formas sastopamas tur, kur antibiotikas lietotas visbiežāk - slimnīcās. „Maz ticams ir scenārijs, ka tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā mēs varētu nonākt situācijā kā pirms antibiotiku atrašanas, kad katra maza infekcija varēja izrādīties nāvējoša, tomēr slimnīcās šī antibiotiku rezistence varētu būt ļoti nopietna problēma. Šobrīd tieši tur var atrast ļoti daudz un dažādas pret antibiotikām rezistentas baktēriju formas. Piemēram, rezistentie stafilokoki. Tādēļ arī ir ļoti viegli pēc operācijas vienas kaites vietā dabūt kādu citu klāt,” uzsver I. Muižnieks. Pie šīs antibiotiku rezistences vainojams tieši nepareizs antibiotiku lietojums. „Kādreiz antibiotikas lietoja teju vai visur, pat gaļas fabrikās ar tām mazgāja kautķermeņus. Šobrīd vienīgais veids, kā ar to sekmīgi cīnīties, ir ļoti precīzs antibiotiku lietojums,” nobeigumā atklāj I. Muižnieks.
Rādīt reklāmu
