Valdībā cirkulē informatīvais ziņojums par nodomiem dibināt fondu, kurš
centralizēti piešķirs daudzus desmitus miljonu eiro dažādām
nevalstiskajām organizācijām (NVO).
Informatīvā ziņojuma pilns nosaukums nespeciālistam ir grūti izlasāms un vēl grūtāk saprotams: «Par valdības rīcības plāna 128.3 pasākuma «Uzsākt koncepcijas par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi izstrādi, t. sk. līdz 2014. gada 1. oktobrim sagatavojot starpziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā par koncepcijas izstrādes gaitu» īstenošanas gaitu».
Lielas naudas
Aiz šī dīvainā nosaukuma slēpjas valsts vēlme uzticēt daudzus desmitus miljonu eiro sadali vienai organizācijai, no kuras labvēlības tad būs atkarīga to vai citu NVO labklājība un dzīvotspēja, raksta
NRA.lv.
Ziņojumu bija paredzēts izskatīt aizejošās valdības pēdējā sēdē, tomēr jautājums tika atlikts.
Kā izriet no informatīvā ziņojuma, lai meklētu līdzekļu sadales pieņemamāko administrēšanas variantu, nodibināta darba grupa, kurā darbojas astoņi nozaru ministriju, divi Valsts kancelejas, viens Pārresoru koordinācijas centra, viens Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), četri NVO un divi diasporas organizāciju pārstāvji.
Informatīvajā ziņojumā netiek slēpts, ka NVO jomā tiek apgrozīti iespaidīgi līdzekļi: «Laika posmā no 2004. līdz 2008. gada februārim no valsts budžeta līdzekļiem un citiem finanšu līdzekļiem NVO ir sniegts finansējums 133 569 076,16 eiro apmērā.» No tiem 78% bijuši valsts budžeta līdzekļi, bet 22% – Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Savienības finanšu instrumenta PHARE finanšu līdzekļi.
Patlaban valsts budžeta līdzekļus NVO saņem gan no nozaru ministrijām, gan no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF). No informatīvā ziņojuma atskaites redzams, ka 2013.–2014. gadā visdāsnāk NVO budžeta līdzekļus dalījusi Izglītības un zinātnes ministrija – 25,6 miljonus eiro, Kultūras ministrija – 10,3 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 1,4 miljonus eiro.
Savukārt SIF no valsts budžeta līdzekļiem (tas gan nav vienīgais SIF finanšu avots) 2013. gadā atbalstījis NVO projektus tikai par 192 520 latiem. Nav nekāds brīnums, ka ievērojamas summas no šīs naudas tikušas organizācijām, kuras iepriekš dāsni finansēja Džordžs Soross, piemēram, Providus (20 000 latu) un Izglītības attīstības centram (10 000 latu).
Kārtība necaurskatāma
Darba grupa iepazinusies ar KNAB ziņojumu, kurā atzīts, ka «pašreizējā valsts finansējuma piešķiršanas kārtība NVO ir necaurskatāma, nav nodrošinātas vienādas iespējas visiem pretendentiem saņemt valsts finanšu atbalstu, kā arī valstī nav izveidota vienota NVO finansiālā atbalsta uzskaites sistēma, kurā reģistrētu NVO kā valsts finansējuma saņēmējus, novēršot iespēju saņemt finansējumu vienlaicīgi no vairākām institūcijām līdzīgu funkciju veikšanai».
Ziņojumā valdībai tiek piedāvāts izvērtēt trīs iespējamos NVO finansēšanas modeļus: 1) izveidot neatkarīgu NVO fondu, kurā tiktu ieplūdināts visu ministriju NVO atbalstam paredzētais finansējums, un tad arī centralizēti dalīt; 2) saglabāt iespējas katrai ministrijai atsevišķi sniegt valsts budžeta finansiālo atbalstu savas nozares NVO darbībai; 3) lai izvairītos no jaunu struktūru dibināšanas, noteikt par Latvijas NVO fonda administrētāju SIF.
Pašlaik SIF padomes priekšsēdētājs ir Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks – Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas koordinators Valērijs Stūris. Padomes locekļi ir nozaru ministriju un NVO pārstāvji.
Zviedri neskopojas
Dokumentā apkopota arī citu valstu prakse NVO atbalstīšanā. Piemēram, Igaunija gadā vidēji 2,6 miljonus eiro NVO izdala ar valsts institūcijas Nacionālās pilsoniskās sabiedrības fonds starpniecību. Dānijas valdība finansē vairākus NVO programmu projektus, tiem vidēji gadā ziedojot ap 220 miljoniem eiro. Savukārt ar īpašu dāsnumu izceļas Zviedrija. Tā no valsts budžeta NVO vidēji gadā atvēl aptuveni 1,09 miljardus eiro.
Rādīt reklāmu
