11. Saeimas pēdējā darba dienā Vienotības deputāte Ilze Viņķele,
aizstāvot nepieciešamību paaugstināt ministru algas, visus līdz šim
valstī strādājušos ministrus pamanījās apvainot nelegālu ienākumu
gūšanā.
Pliķi sejā saņēmis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas, pēc I. Viņķeles sacītā, daudzu gadu garumā ļāvis valdībā zelt noziedzībai. Bijušie premjerministri uz šo apvainojumu reaģēja uzmanīgi, taču bijušo un esošo ministru intereses aizstāvēt meties tiesībsargs.
«Es ar pilnu atbildību gribu teikt, ka nav daudzi tie ministru kabineti, kuros ministri dzīvo patiešām no algām. [..] tādēļ, ka ir nedeklarēti ienākumi. Tādēļ, ka ir dažādu stipendiju veidu sistēma [..] gan jau kaut kā tur pa kaktiem sanes, un pēc tam dabū savas dividendes no tiem darbiem, kas ir ministra laikā darīti. Atvainojiet, tas ir diemžēl tā. Un mēs, to noliedzot, mēs vienkārši šo sistēmu turpinām,» no Saeimas tribīnes teica I. Viņķele.
Apvainojumu norij klusējot
Neraugoties uz to, ka Saeimas sēdē atradās vairāki bijušie ministri, viens esošais un pat bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers, šī klaji inkriminējošā uzruna palika neievērota.
Tomēr sabiedrības intereses meties aizstāvēt tiesībsargs Juris Jansons, kurš aizvadītajā piektdienā vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu pārbaudīt I. Viņķeles izteikumus.
J. Jansons uzskata, ka deputātes apgalvotais par nedeklarētiem ministru ienākumiem nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīts par tiesiski iespējamu un sabiedrībā pieņemamu situāciju. «Šādi apgalvojumi tikai pastiprina sabiedrībā valdošos uzskatus par korupcijas ietekmi uz valdošās varas sistēmu, jo vairāk graujot sabiedrības uzticību valsts varai un ticību tiesiskai valstij. Tādējādi, ja augstas valsts amatpersonas rīcībā ir fakti par šādiem gadījumiem, ir nepieļaujami, ka deputāte ar šādu informāciju nav vērsusies tiesībsargājošās iestādēs,» pauž tiesībsargs. Atšķirībā no deputātes, uzskatot, ka tas ir viņa pienākums, J. Jansons šim paziņojumam pievērsis KNAB uzmanību.
Šķiet, ka I. Viņķeles rīcībā ir ārkārtīgi ekskluzīva informācija, jo atrast cilvēku, kas «ar pilnu atbildību» varētu apstiprināt deputātes teikto,
NRA.lv tā arī neizdevās. Pat premjerministre Laimdota Straujuma, kura strādājusi divās valdībās un nule kā sastiķējusi trešo, turklāt valsts drošības dienesti viņu informē par svarīgāko Latvijā, neziņā noplātīja rokas.
«Manā rīcībā nav nekādas informācijas, ka kāds no Ministru kabineta saņemtu papildu stipendijas vai citus nelegālus ienākumus,» ar savas preses sekretāres Džeinas Tamuļēvičas starpniecību NRA atbildēja premjerministre.
Algas nepalīdzēs
Savukārt viens no visu laiku turīgākajiem Latvijas premjerministriem Vilis Krištopans, kas ne sekundi nešaubās, ka ministru algas ir jāpaaugstina, uzskata, ka lielāki oficiālie ienākumi neatturēs ministrus no kreiso ienākumu organizēšanas, jo tas atkarīgs no katra indivīda morālās stājas.
«Ja kāds kaut ko kādam lobistam var pārdot, varbūt tas tiešām ir iespējams, tas notiks neatkarīgi no algas,» uzskata bijušais politiķis. Tajā pašā laikā par savu valdību, kuru viņš par 600 latiem mēnesī vadīja no 1998. gada ziemas līdz 1999. gada vasarai, viņš izsakās uzmanīgi, bet pozitīvi.
«Man tā alga bija tikai kabatas nauda, bet bija cilvēki, kas dzīvoja ļoti pieticīgi, piemēram, nelaiķis [Roberts] Jurdža kungs, kas bija iekšlietu ministrs,» saka V. Krištopans, bet piebilst, «lielākā daļa no viņiem neko pa kaktiem nav darījuši».
Trīs gadus pēc V. Krištopana premjerministra amatu ieņēmušais Einars Repše arī uzskata, ka viņa valdībā nav bijis neviena ministra, kas gūtu nelegālus ienākumus. «Par manu valdību šis paziņojums, visticamāk, nav pamatots. Vismaz man nav tādu ziņu ne par vienu ministru. Lai gan vispār izslēgt tādu praksi Latvijā nevaru, pilnu atbildību varu uzņemties tikai par savas partijas ministriem,» uzmanīgs ir bijušais premjers. Arī viņš ir par nelegālu ienākumu gūšanas kārdinājumu samazināšanu, palielinot ministru algas – «tieši tāpēc manā laikā pacēla ministru algas un aizliedza ieņemt pat legālus, bet ar ministra pienākumiem nesaistītus amatus dažādās padomēs».
Pārāk tumšs skatījums
Asāks I. Viņķeles teiktā vērtējumā nekautrējās būt Indulis Emsis, kas premjerministra amatu ieņēma uzreiz pēc E. Repšes un nespēj atsaukt atmiņā gadījumus, kad kaut kas liecinātu par viņa ministru gūtajiem nelikumīgiem ienākumiem.
«Tādus gadījumus es neatceros. Tolaik ministra algas bija salīdzinoši adekvātas darba tirgum. Es tiešām nedomāju, un man nav nekāda pamatojuma, ka ministri dzīvotu no ārpusdarba līdzekļiem. Tas ir galīgi aplam, tā tas nav bijis un nevar būt,» uzskata bijušais premjers.
Viņš pieņem, ka šādi paziņojumi ilustrē I. Viņķeles «samaitātības pakāpi». «Cilvēks pasauli redz tādu, kādu viņš izjūt caur sevi. Ja tik melnās krāsās redz pasauli, tad, iespējams, viņam ir problēmas ar iekšējo morāli. Cilvēki, kas ir pārmēru kritiski pret līdzcilvēkiem, bieži sirgst ar kādu kaiti – vai nu pašiem nav viss kārtībā ar sirdsapziņu, vai viņiem ir mazvērtības komplekss,» prāto I. Emsis.
Rādīt reklāmu
