22. janvāris, Piektdiena
Vārda dienas: Austris
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valsts sektorā nodarbinātajiem labākas algas
Valsts sektorā nodarbinātajiem labākas algas
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 21. oktobris 2014, 10:36
Nodokļu naudas tērētāji Latvijā tiek atalgoti daudz labāk par reālajiem nodokļu maksātājiem.


Patlaban izvērstajā kampaņā par algu paaugstināšanu ministriem ietilpst norādes uz kopējo atalgojuma līmeņa paaugstināšanos, no kura izolēt tikai un vienīgi ministrus nebūtu godīgi.

Rūpīgāka iepazīšanās ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par atalgojumu Latvijā parāda, ka valsts sektorā nodarbinātie jau tagad pelna jūtami vairāk par tiem nodokļu maksātājiem, uz kuru rēķina vispār pastāv valsts sektors. Jaunākie CSP dati attiecas uz šā gada jūniju, kad sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem vidēji aprēķinātie pirmsnodokļu (bruto) 832 eiro par 101 eiro (!) pārsniedza to pašu rādītāju privātajā sektorā un, attiecīgi, par 66 eiro vidējo pirmsnodokļu algu valstī. Protams, arī valsts sektorā nodarbinātie skaitās nodokļu maksātāji – piedalās virtuālajā valsts naudas apritē, kas tāpat izsūc naudu no privātā sektorā strādājošajiem. Valsts algotās amatpersonas ne tikai saņem lielas algas, bet arī novirza šīm algām atbilstošas valsts iemaksas sociālajā budžetā. Tiktāl viss būtu labi, bet uz šo valsts naudas iemaksu pamata pensionētajām amatpersonām tiek noteiktas tādas pensijas, kas pārsniedz uz viņu vārda iemaksāto valsts naudu. Lai pensiju sistēma nesabruktu, privātā sektorā strādājušo pensijas tiek attiecīgi samazinātas.

Latvija nav atklājusi mūžīgo dzinēju finanšu sektorā. Vidējās algas sabiedriskajā sektorā ir augstākas tāpēc, ka šis sektors nodarbina mazāk cilvēku. Šā gada jūnijā Latvijā skaitījās aizņemtas 872 480 darba vietas, no kurām 62,1 tūkstotis tika definētas kā valsts pārvalde. Valsts darba vietas veido lielum lielo daļu arī izglītībā (kopā 95,4 tūkstoši) un medicīnā (60,8 tūkstoši) un jūtamu īpatsvaru mākslā/kultūrā (23,3 tūkstoši) un enerģētikā (13,2 tūkstoši). Šo sarakstu vēl varētu turpināt ar ceļu būvē nodarbinātajiem, kas pamatā pilda valsts pasūtījumus, ar pašvaldību komunālo dienestu darbiniekiem, kuriem dzīvi atvieglo viņu uzņēmumu faktiskais monopolstāvoklis, un krietnu daļu no kopā 25 tūkstošiem sabiedrisko attiecību sfēras speciālistu, kurus valsts un pašvaldību iestādes algo sava prestiža palieku saglabāšanai. Visu kopā skaitot, 872,5 tūkstošus nodarbināto varētu sadalīt aptuveni uz pusēm starp reālajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu naudas tērētājiem. Te uzreiz jāatrunājas, ka tērētājos ieskaitīti arī ES palīdzības fondu apguvēji. Arī tā ir nodokļu maksātāju nauda, tikai šie maksātāji nedzīvo Latvijā. Naudas tērētāju Latvijā ir daudz par daudz attiecībā pret vietējiem maksātājiem, bet ES piemaksas palīdz šo sistēmu noturēt par spīti konfliktiem, kādi projicējas, piemēram, uz Latvijas nākamās valdības veidošanu.

Algu un to pieauguma nevienlīdzību tagad vairs nemēģina slēpt. «Algas turpina augt labāk atalgotajā galā,» NRA.lv teica Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova (šobrīd bērna gaidīšanas atvaļinājumā). «Pamatā tie ir 64 tūkstoši cilvēku, kuri saņem virs pusotra tūkstoš eiro mēnesī, jo tieši viņi ir tie, kuri nodrošina ienākumus saviem darba devējiem,» skaidroja I. Platonova. Pēc viņas, t.i., oficiālās versijas, šādi cilvēki esot retums ministrijās un tām līdzīgās iestādēs.

Formāli I. Platonovai taisnība arī tad, ja atrodam aģentūras LETA šā gada 22. jūnija ziņu par valsts a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura algas pieaugumu no 67 401 eiro 2012. gadā līdz 106 320 eiro pagājušajā gadā. Jāuzsver, ka Latvenergo te minēts tikai kā uzskatāmākais piemērs tādai pašai uzņēmējdarbībai, uz kādu valsts devusi tiesības Latvijas dzelzceļam, airBaltic, Rīgas lidostai utt. līdz katlumājai, kas apsilda trīs mājas pagasta centrā. Ā. Žīgurs, lūk, nodrošina desmitos miljonu eiro skaitāmas dividendes Latvijas valdībai.

Jāpiekrīt arī tam, ka daudzi ministriju klerki var greznoties ar ubagu tarbām, taču te jāatgādina par Neatkarīgās 27. augusta publikāciju Valsts amatpersonu spēks ir ģimenēs. Proti, tādās ģimenēs, kurās vienam loceklim ir skanīgāks amats un ubaga tarbiņa, ar ko piesegt citus ģimenes locekļus daudz mazāk pamanāmos, bet daudz labāk atalgotos amatos.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: alga

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats