Partijas Vienotība pamatus šobrīd brucina ne vien Dzintara Zaķa epopeja
ar iespējamo balsu pirkšanu Latgalē, bet arī iekšējā neuzticēšanās un
sāncensība, kuras dēļ jaunie un izsalkušie šogad ir apspēlējuši vecos un
pieredzējušos.
Viena no sāpīgākajām Vienotibas problēmām, kas neticamā ātrumā saēd partiju, ir iekšējie konflikti un vispārēja neuzticēšanās. Nevar noliegt, ka šāda veida domstarpības piemeklē ikvienu politisko organizāciju, it īpaši tādu, kas pastāv desmitgades un ilgāk. Taču šoreiz pārsteidz inerce ar kādu visi nepatīkamie procesi ir sākušies viens pakaļ otram.
Kuluāros baumo par spiediena izdarīšanu
Kā zināms, Dz. Zaķi no Saeimas frakcijas vadītāja amata izēda paša kolēģi, kuri nevēlējās sagaidīt pierādāmus faktus par balsu pirkšanu. Pats iespējamais vaininieks apgalvo — balsu pirkšanas skandāla pamatā esot partijas Saskaņa provokācijas, kas apliecina kreisā flanga dusmas par aizviltajiem vēlētājiem Latgalē.
Otrs iekšējā diskomforta un sāncensības iemesls Vienotībai ir vēlētāju aktīvā sarakstu svītrošana, kā rezultātā 12. Saeimā nav iekļuvuši vairāki nozīmīgi politiķi. Kuluāros baumo, ka partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kuru vēlētāji nav iebalsojuši darbam parlamentā, ļoti vēlās atgriezties Saeimā un meklē veidus kā to tomēr izdarīt. Izskan norādes, ka spēcīgu spiedienu šobrīd izjūtot kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš parlamentā ievēlēts kā trešais no Kurzemes reģiona, kurā caurkrita S. Āboltiņa. Partija mēģinot viņu piespiest nolikt mandātu, lai patreizējā spīkere tomēr varētu atgriezties tautas kalpu namā. Otra versija liecina, ka S. Āboltiņas nonākšana parlamentā varētu notikt caur Inesi Lībiņu-Egneri, kurai tiktu iedalīts tieslietu ministres postenis, lai viņas vieta parlamentā atbrīvotos.
Politologs: vajadzēja domāt ar galvu
Nevar noliegt, ka pašai partijai vistīkamākais būt trešais variants — atbrīvošanās no bijušā reformista Jāņa Junkura, kurš kļuva par būtisku iemeslu S. Āboltiņas caurkritienam. Taču, spiežot uz tik neprognozējamu politiķi, kāds ir J. Junkurs, Vienotībai draud publiska netīrās veļas mazgāšana, kas šajā situācijā partijai galīgi nav nepieciešama. Kā zināms, J. Junkurs, ignorējot jebkādu partijas disciplīnu un koleģialitāti, saķīmiķoja pats savu reklāmas kampaņu ar daļēji izdomātām uzslavām no valsts pirmo amatpersonu puses. Tā rezultātā ar 10. numuru Kurzemes reģionā startējušas J. Junkurs eleganti apsteidza visus savus kolēģus un pabīdīja S. Āboltiņu uz 4. pozīciju, kas bija pirmā aiz strīpas iekļūšanai 12. Saeimā.
Politologs Ivars Ījabs gan šo situāciju raksturo skarbi: „Vienotībai vajadzēja domāt ar galvu. Paši izdarīja stulbi, pieņemot savās rindās tādu staigātāju, kurš dēļ izdevīguma varētu ne to vien pārdot. Šādi staigātāji nejūt nekādu saikni ar partiju un rīkojas absolūti neprognozējami,” pauda eksperts. Jāatgādina, ka J. Junkurs politikā iesoļoja kopā ar Valdi Zatleru, taču bez mazākās vilcināšanās uzmeta savu līderi, tik tikko tieka ievēlētam parlamentā.
Norāda uz ētikas problēmām
Jāpiebilst, ka konkurenti šobrīd nekavējas izmantot Vienotības paklupšanu. Partija Saskaņa apsverot iespēju apstrīdēt 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus Latgalē. Partijas līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka pastāv "ļoti augsta varbūtība", ka notikuši pārkāpumi un, iespējams, balsu pirkšana un "izskatās, ka nāksies rezultātus apstrīdēt".
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības pieteiktais premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs ir atzinis — informācija par iespējamo balsu pirkšanu Latgalē var nopietni ietekmēt jaunās valdības veidošanas gaitu, jo rodas jautājums, vai Vienotībai ir morālas tiesības to veidot. „Un vai vispār visai Vienotības frakcijai nevajag nolikt deputāta mandātus, jo balsu pirkšana no politiķu puses ir vislielākais noziegums," atzina A. Lembergs.
Rādīt reklāmu
