Pēc aizvadītajām vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nosargāja savas
pozīcijas, starp partijām lielākā zaudētāja ir Saskaņa, kura nav spējusi
saglabāt savu atbalstītāju pulku.
Savukārt personīgi lielāko zaudējumu piedzīvojusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura Kurzemes vēlēšanu apgabalā, atrodoties saraksta pirmajā vietā, svētdienas pēcpusdienā jau balansēja uz līnijas, lai vispār iekļūtu Saeimā, raksta
NRA.lv.
Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem lielāko atbalstu – 23,13% – ieguvusi Saskaņa, taču šo sniegumu par uzvaru nedēvē politikas eksperti. Partijas vadība publiski gan aizstāv savas uzvarētāja pozīcijas un prāto, ka viņiem kā uzvarētājiem pirmajiem vajadzētu uzticēt valdības veidošanu, taču Saskaņas biedri privātās sarunās atzīst, ka rezultāts nav tik labs, kā cerēts. Kā viens no iemesliem nominālajai veiksmei tiek piesaukta partijas pārāk diplomātiskā attieksme pret Krimas aneksiju un notikumiem Ukrainā kopumā.
«Jau dzirdēju, ka masu medijos Saskaņas pārstāvji mēģina teikt, ka uzvarējuši vēlēšanās, bet reāli tā ir pseidouzvara. Procentuālais atrāviens no pārējiem ir ļoti mazs, un tas nozīmē, ka Saskaņa savus vēlētājus nav spējusi pārliecināt,» saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātņu nodaļas asociētā profesore Iveta Reinholde.
Viņa uzskata, ka šajās vēlēšanās uzvarējušas ir jau šobrīd koalīciju veidojošās partijas – Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, kuras, neraugoties uz sabiedrības kritiku, vēlētāju tomēr spējušas pārliecināt. «Šo partiju līdzšinējā darbība, lai arī kritizēta, no vēlētāju viedokļa tomēr nav tik slikta,» saka eksperte.
Uz Saskaņas zaudējumu norāda arī LU profesors Jānis Ikstens, kas pievērš uzmanību faktam, ka tiešais partijas konkurents – Latvijas Krievu savienība – atbalstu nav palielinājusi. «Saskaņa vienkārši ir pazaudējusi lielu daļu savu atbalstītāju, un mans pieņēmums ir tāds, ka tas noticis uz latviešu rēķina,» saka profesors.
Viņš uzskata, ka lielākā veiksminiece šajās vēlēšanās ir Latvijas Reģionu apvienība, kura tagad sastopas ar milzīgu izaicinājumu saglabāt vēlētāju sniegto uzticības kredītu.
«Viņiem tas būs ļoti liels izaicinājums, ņemot vērā ne tikai to, kādas partijas vispār veidoja apvienības sarakstu, to idejisko daudzveidību un raugoties uz atsevišķiem personāžiem, kas ievēlēti, kā viņi uzvedīsies Saeimā un ārpus tās,» atsaucoties uz skandalozā aktiera un blogera Artura [Artusa] Kaimiņa ievēlēšanu, saka eksperts.
Arī I. Reinholde apšauba Latvijas Reģionu apvienības spēju noturēt vēlētāju uzmanību un uzticību, pateicoties tikai A. Kaimiņam, kura pēkšņās popularitātes dēļ partija lielā mērā vispār iekļuva parlamentā.
«Kaimiņš ir nodrošinājis veiksmi visai apvienībai. Bet te ir jāsalīdzina un jāpameklē līdzīgi gadījumi. Cik zināms, tas nav ilglaicīgi. Līdzšinējā aktivitāte bijusi balstīta uz politisko cinismu un nihilismu, nedomāju, ka tās ir vērtības, kuras vēlētājs gribētu redzēt ilgtermiņā,» pauž profesore.
Vērtējot katra politiķa privātos rezultātus, eksperti ir vienisprātis, ka lielākā zaudētāja ir S. Āboltiņa, taču viņas neveiksme nekādi nav attiecināma uz Vienotību. Tiesa, partijai tuvākajā nākotnē tiek prognozētas problēmas ar disciplīnas nosargāšanu.
«Tas ir personīgs zaudējums. Viņa ir pirmais cilvēks partijā, parlamenta priekšsēdētāja, un ar visu to nav ievēlēta. Tas ir personiski un ļoti nopietnu pārdomu vērts,» saka politologs Filips Rajevskis, kas prognozē, ka līdz ar neveiksmīgo S. Āboltiņas startu vēlēšanās krietni iedragāti Vienotības pamati.
«Viņa bija figūra, kas turēja visu partiju, kas nav viendabīga, kārtībā. Zaķis [Dzintars, Vienotības frakcijas priekšsēdētājs] turēja frakciju, bet tagad divu kāju vietā partijai ir viena,» uzskata F. Rajevskis.
Rādīt reklāmu
