Priekšvēlēšanu laikā pie politiskā apvāršņa virmo tikai rožaini solījumi
un saulainas prognozes, ko neaizēno ne mazākais negāciju mākonis. Taču
apzināta problēmu noklusēšana pirms vēlēšanām vienmēr noved pie sāpīga
atsitiena – uzreiz pēc iekļūšanas parlamentā politiķiem nākas lauzt
solījumus un brutāli piekrāpt vēlētājus.
Viens no sāpīgākajiem piemēriem ir 2009. gada krīzes laika solījumi nemazināt pensijas, ko Vienotības politiķi ar vieglu roku lauza vien dažas nedēļas pēc pašvaldību vēlēšanām. Līdzīgi katrā vēlēšanu gadā notiek arī ar pabalstu, minimālās algas un nodokļu mazināšanas jautājumiem, kur uzlabojumus nesola vien slinkais.
Šobrīd pirmsvēlēšanu gaisotnē valdošā koalīcija stingri sola nākamajā gadā palielināt minimālo algu un samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Taču Finanšu ministrija (FM) brīdina – vairums priekšvēlēšanu solījumu ir rakstīti ar dakšām ūdenī, jo budžeta veidošana sāksies tikai oktobrī un konkrētus lēmumus par katru no jautājumiem politiķi pieņems krietni pēc vēlēšanām. «Vienīgais, kas zināms precīzi, ka nākamgad par 1% tiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo tas ir skaidri ierakstīts likumā,» klāsta FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Jāpiebilst, ka vairums skaisto apņemšanos būs atkarīgas ne tik daudz no konkrētās partijas, kas uzvarēs vēlēšanās, cik no nodokļu iekasēšanas un tā, cik daudz tērējamās naudas ieripos valsts makā. Finanšu ministrs Andris Vilks pagaidām mierina, ka uztraukumiem pamata nav, jo, lai arī lēnāk nekā pērn, taču budžeta ieņēmumi pildās ar uzviju. Kopējie nodokļu ieņēmumi 2014. gada septiņos mēnešos bijuši 3 986,4 miljoni eiro, kas ir par 19,6 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk nekā tika plānots. Tiesa, iepriekšējos gados, kad Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju augšupeju, budžeta pārpilde bija krietni ievērojamāka, t.i., līdz pat 4 un 5%.
Lielākā plāna izpilde šobrīd vērojama pievienotās vērtības nodoklim +16,7 milj. eiro jeb 1,7% vairāk nekā tika prognozēts, kā arī nekustamā īpašuma nodoklim +15,0 milj. eiro jeb 13,7%. Lielākā plāna neizpilde pagaidām ir uzņēmumu ienākuma nodoklim par -28,6 milj. eiro jeb 11,9% un akcīzes nodoklim no alkoholiskajiem dzērieniem par -7,3 milj. eiro jeb 9,5%. Politiskajās aizkulisēs pat ir dzirdamas norādes, ka valdības gaiteņos jau tiek domāts par akcīzes nodokļa celšanu, taču skaļi par nepatīkamo lēmumu priekšvēlēšanu laikā neviens nevēlas runāt.
Par to, ka Latvijas budžets atkal var sarauties līdz taupības režīmam, liecina arī arvien pieticīgākie nākotnes scenāriji. Ņemot vērā bīstamo starptautisko situāciju un vājāku ekonomisko izaugsmi, FM ir pārskatījusi šī gada prognozes, samazinot izaugsmes tempus no 4% uz 2,9%.
Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar
NRA.lv norāda: konkrēti cipari, ko partijas sauc pirms vēlēšanām par pabalstiem novirzāmajiem miljoniem, vai precīzi nosaukti procenti no IKP ir jāuztver kā daļa no politiskā teātra, kam nekad nebūs lemts piepildīties. «Politiķi darbojas ārkārtīgi neprognozējamā vidē, tāpēc, pat ja partija ir godīga, visus tās rožainos plānus var vienā mirklī aizslaucīt ekonomiskā krīze vai tādi notikumi kā Ukrainā. Tieši tāpēc vēlētājam būtu jāpievērš uzmanība nevis konkrētiem cipariem, bet kopējai partijas ievirzei – tās virzība uz Rīgas vai reģionu attīstību, vēlme ieviest progresīvo vai arī saglabāt līdzšinējo IIN sistēmu un tamlīdzīgi,» klāsta eksperts.
Rādīt reklāmu
