23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pirmie Latvijas karavīri jau dodas uz Ukrainu
Pirmie Latvijas karavīri jau dodas uz Ukrainu
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 15. augusts 2014, 11:51
Pirmie desmit Nacionālo bruņoto spēku karavīri drīzumā dosies uz Ukrainu. Viņi nekaros, tikai piedalīsies mācībās, ko tur nolēmuši sarīkot sabiedrotie.


Kā vēsta aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kopumā piedalīsies ap 1000 cilvēku no padsmit valstīm. Mācību mērķis esot ne tik daudz mācīties pašiem, kā mācīt ukraiņus, un nekādu papildu spriedzi svešu valstu karavīru klātbūtne Ukrainā, pēc ministra domām, neienesīs, raksta NRA.lv.

Tomēr nav apstrīdams fakts, ka Ukrainā notiek karš, pie robežām savus spēkus koncentrē Krievija, un NATO uz turieni sūta nevis miermīlīgus briļļainus pedagogus, bet gan bruņotas militārpersonas. Ministrs apgalvo, ka iesaistīšanās reālās kaujās nenotikšot, nekāda apdraudējuma mūsu karavīriem nebūs. Pirmkārt, tāpēc, ka mācības tiks organizētas ārpus Ukrainas noteiktās pretterorisma operācijas zonas, otrkārt – «ES un NATO viennozīmīgi ir definējušas, ka šis konflikts ir jāatrisina diplomātiskā ceļā». Tātad sabiedroto konfrontēšanās ar Krieviju netiek plānota. Bet, kas attiecas uz separātistiem vai teroristiem (kā nu kuram labpatīk viņus dēvēt), tas esot Ukrainas valsts pienākums tikt galā ar agresoru: «Vai nu jāiznīcina, vai jāpavada ārpus Ukrainas robežām,» pamāca ministrs.

Mācības Ukrainā sāksies ļoti simboliskā – 11. septembrī. 2001. gadā šajā dienā notika terora aktu virkne ASV, kam sekoja NATO piektā panta iedarbināšana, kā arī amerikāņu iebrukums Irākā un Afganistānā. Vēlāk viņiem piebiedrojās arī citas dalībvalstis, Latviju ieskaitot. Pašlaik tikai atliek cerēt, ka Ukrainā cīņa pret terorismu neizvērtīsies nežēlīgā un ilgstošā karā ar naidīgu lielvalstu piedalīšanos. Aizsardzības ministrija prognozē, ka tuvākajās nedēļās Ukrainā gaidāmi būtiski pavērsieni. Vai nu separātisti tiks sakauti, vai arī Krievija atradīs jaunus veidus, kā viņiem palīdzēt. Stīvēšanās ar Krievijas tā dēvēto humāno palīdzību Ukrainai jau ir sākusies.

Militārā spriedze Eiropas austrumos arvien pieaug, tomēr Latvijā draudu līmenis tiek dēvēts par zemu. Ar kādām krāsām un skaitļiem mazi draudi tiek apzīmēti militārajā terminoloģijā, ministrs neprecizē. Tomēr arī šis zemais līmenis acīmredzot ir pietiekams, lai no NATO samita Velsā septembra sākumā sagaidītu lēmumu par alianses klātbūtnes pastiprināšanu mūsu pusē. Baltijas valstis un Polija vienojušās uzstāt uz pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes nodrošināšanu reģionā. Jāpaskaidro, ka šoreiz nav runa par pašu armijām, kas arī ir NATO spēku sastāvā, bet gan lielo sabiedroto spēkiem. Izskatāmās darba versijas šobrīd esot divas – vai nu bāze Polijā, vai arī sauszemes karaspēks visās Baltijas valstīs rotācijas kārtībā. Tāpat kā tas ir ar gaisa telpas sargāšanu. Jāatgādina, ka jau pašlaik Latvijā uzturas ievērojams skaits amerikāņu desantnieku – pusotrs simts ASV karavīru, un oktobrī gaidāms vērā ņemams papildinājums. Militāro ziņu vietne Stars and Stripes vēsta, ka amerikāņi oktobrī Baltijas valstīs un Polijā ievedīs savus kājniekus. Apmēram 600 karavīru kopā ar M–1 Abrams tankiem, kājnieku kaujas mašīnām un bruņutransportieriem. Tas tiekot darīts, atsaucoties uz Krievijas militāro kustību iespaidoto valstu bažām.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: karavīri, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats