Pateicoties amatu apvienošanai, kas ik pa brīdim tiek aizliegta, bet tad
atkal tiek atļauta, vairākas valsts amatpersonas gūst visai cienījamus
ikmēneša ienākumus, kas ir konkurētspējīgi ar lielākajām valsts sektorā
maksātajām algām.
Lielākās algas masu mediji parasti atrod airBaltic, Latvijas Bankas, banku Citadele un Reverta, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova valsts amatpersonu deklarācijās.
NRA.lv papētīja ierēdniecības augšējā ešelona – valsts sekretāru un viņu vietnieku – deklarācijas, un izrādās, ka arī tur var atrast sirdi iepriecinošus skaitļus.
Ienesīgie amati
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš pērn valsts sektorā nopelnījis 5818 latu (8278,27 eiro) mēnesī, un tas viņam izdevies, bez 1800 latu lielās valsts sekretāra algas vienlaikus saņemot 2500 latu kā airBaltic un 1300 latu – kā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas padomes loceklim.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārei Baibai Bānei pērn sanācis nedaudz vairāk par 4000 latu (5691,49 eiro) mēnesī, jo bez pamatdarba viņa ieņēmusi amatus arī Attīstības finanšu institūcijā Altum un Rīgas brīvostas valdē.
FM valsts sekretāres vietniecei finanšu politikas jautājumos Līgai Kļaviņai mēnesī sanākuši tikai 2800 latu (3984,04 eiro), kaut gan bez pamatdarba viņa ieņēmusi amatus arī Altum un Ziemeļu investīcijas bankā. L. Kļaviņa ir arī viena no galvenajām lēmumu pieņēmējām par Citadeles bankas pārdošanu, bet deklakrācija liecina, ka šos pienākumus vismaz pērn viņa veikusi bez samaksas.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš mēnesī pērn guvis 6580 latu (9362,50 eiro), jo saņēmis algu «u. c. ienākumus» ne tikai pamatdarbā, bet vēl arī Latvijas dzelzceļā, Ventspils brīvostas pārvaldē un Starptaustiskajā lidostā Rīga.
SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa mēnesī saņēmusi 5300 latu (7541,22 eiro), jo ieņēmusi amatus vēl arī Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā un Rīgas brīvostas valdē. Otra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča bez pamatalgas saņēmusi atalgojumu vēl arī Latvijas Gaisa satiksmē – kopā 4200 latu (5976,06 eiro) mēnesī.
Citi nevar
Citās ministrijās valsts sekretāriem un viņu vietniekiem bijis jāiztiek no vienas algas. Daži piemēri. Kultūras ministrijas valsts sekretāra p. i. Uldis Lielpēters pērn saņēmis 2055 latus (2924 eiro) mēnesī, kaut gan papildus pamatdarbam pildījis valsts kapitāla daļu turētāja pienākumus 11 kultūras iestādēs (teātros, orķestros u. c.).
Valsts sekretāra vietnieks gada sākumā VARAM, bet pēc tam – EM Jurijs Spiridonovs valsts darbā pērn saņēmis nepilnus 1900 latus (2703,46 eiro) mēnesī, kaut gan bijis arī valsts kapitāla daļu turētājs visvarenākajā Latvijas uzņēmumā Latvenergo, kā arī ieņēmis vēl četrus amatus nozīmīgās valstiskās struktūrās.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa pērn saņēmusi vien 1650 latu (2347,74 eiro) mēnesī. Tomēr S. Liepiņa diezin vai var sūdzēties par trūcīgiem apstākļiem, jo viņas dzīvesbiedrs ir pieminētais EM valsts sekretāra vietnieks A. Liepiņš. Turklāt S. Liepiņa iepriekš strādāja Pasaules Bankā, kur par viņas ienākumiem liecina valsts amatpersonas deklarācijā norādītās iemaksas Pasaules Bankas darbinieku pensiju programmā (256 476 ASV dolāri), kā arī Pasaules Bankā pērn S. Liepiņas gūtie ienākumi līdz 2013. gada 22. janvārim (t. i., līdz brīdim, kad viņa kļuva par valsts sekretāri – 21 221 ASV dolārs). Turklāt dzīvesbiedrs A. Liepiņš viņai pērn atmaksājis parādu – 20 000 eiro.
Elpa aizraujas
Varam salīdzināt šīs ierēdņu algas ar vislielākajām algām valsts sektorā pērn. Te līderi ir pilnīgi neaizstājamie ārzemnieki. airBaltic valdes priekšsēdētājs Mārtins Gauss – .. 37 324 lati mēnesī. airBaltic valdes loceklis Mārtins Sedlackis – 23 010 latu mēnesī. Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis – 22 700 latu mēnesī. airBaltic valdes loceklis Vitolds Jakovļevs – 16 200 latu. Revertas valdes priekšsēdētājs Kristofers Džons Gviljams – 15 677 lati.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks un šai pārvaldei piederošās Rīgas brīvostas flotes valdes loceklis L. Loginovs – 13 000 latu mēnesī, neskaitot pensiju un citus «sīkumus».
Prokurors, Latvijas pārstāvis Eirojustā Gunārs Bundzis – 10 900 latu mēnesī. Latvijas Bankas valdes loceklis Raivo Vanags – 10 250 latu. Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis – 8500 latu mēnesī. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs – 6800 latu mēnesī. Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs (ir arī šāds amats!) Māris Kālis – 6400 latu.
Rādīt reklāmu
