Tikai ar tankiem — šī frāze partijai Saskaņas centrs bija zīmīga
pagājušajās vēlēšanās un var kļūt liktenīga arī šogad. Tiesa, spārnotā
izteiciena konteksts triju gadu laikā ir diametrāli mainījies. Pirms
trim gadiem Valdis Zatlers zvērēja, ka apņemšanos veidot valdību kopā ar
kreisajiem, varēšot mainīt tikai ar tankiem, savukārt šoruden vēlētāji
var Saskaņai nepiedot politisko laipošanu jautājumā par Krievijas
tankiem Ukrainā.
Socioloģiskās aptaujas liecina: šobrīd par Saskaņas centru būtu gatavi balsot 17,5% balstiesīgo, joprojām nodrošinot kreisajam flangam līdera laurus. Tomēr šķietamais veiksmes stāsts draud sabirt kā kāršu namiņš. Lai gan Saskaņas centrs jau ilgstoši bauda vismīlētākās partijas komfortu, tomēr pēdējā laikā ir vērojamas sāpīgas popularitātes svārstības, kas jo īpaši iezīmējas līdz ar traģiskajiem notikumiem Ukrainā, raksta
NRA.lv.
Atmiņa ir īsa
Mēnesi pirms 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanām par SC bija gatavs balsot ļoti līdzīgs balsotāju skaits kā tas ir šobrīd, proti, 18,8%. Tiesa, praksē izrādījās, ka kreisais flangs simpatizē vēl jo lielākam Latvijas iedzīvotāju skaitam un, ar 28,3% iegūstot bezierunu uzvaru, kreisie pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē nostājās pussoļa attālumā no iekļūšanas koalīcijā. Mūžīgos opozicionārus valdībā aiz matiem centās ievilt Zatlera Reformu partija, kuras līderis apgalvoja — kreisos no koalīcijas varēšot izdzīt tikai ar tankiem. Lai gan pieredzes bagātajai Vienotībai un nacionālajam flangam ar milzīgu stīvēšanos izdevās šo ieceri noairēt, tomēr „apvainoto un izraidīto” statuss Saskaņas centram nāca par labu. Nila Ušakova veiksmīgā saimniekošana Rīgā, tandēmā ar opozīcijas partijai piedienošu privilēģiju uz visām pusēm solīt sociālo līdztiesību noveda pie tā, ka gadu pēc 11. Saeimas vēlēšanām SC reitings pakāpās aptuveni līdz 23%, bet 2013. gada sākumā jau sasniedza aptuveni 25%-26%. Lai gan šādu cukurvati uz īsu brīdi pašķaidīja N. Ušakova neuzmanība atklāti iesaistīties divvalodības referendumā, tomēr vēlētāju atmiņa izrādījās ļoti īsa.
Bīstams kūlenis
Varētu šķist — precīzi strādājošais SC ir kā perpetum mobile, kas nekad nesalūzīs. Taču, nonākot slavas zenītā, partija brīvprātīgi ir uzsākusi transformāciju, kas pagaidām ir nesusi vienīgi zaudējumus, ne — politisko peļņu.
Pirmais nopietnais trauksmes zvans atskanēja šā gada sākumā, kad laipošana Ukrainas jautājumā rezultējās kā zaudējums Eiroparlamenta vēlēšanās.
Politologs Filips Rajevskis gan uzskata, ka prokremliskās noskaņas neesot vienīgais iemesls, kas šobrīd uztrauc vēlētājus. „Saskaņa ir sagatavojusies riskantam kūlenim, mēģinot no etniskas partijas pārkvalificēsies par sociāldemokrātiem. Pāraugšana nākamajā līmenī vienmēr ir bīstama, jo rezultāts nav prognozējams, tādēļ šoruden gaidāmās vēlēšanas Saskaņai būs uz visu banku. Tiesa pagaidām izskatās, ka vēlētājs jauno sociāldemokrātisko ideju vēl nav uztvēris,” atzīst F. Rajevskis.
Aicināšana valdībā - apšaubāma
Politiskajās aizkulisēs izskan, ka vājais rezultāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās Saskaņai bija dubultā nepatīkams, jo partija bija ieslīgusi pašapmierinātībā un nebija gatava zaudēt. Tas, savukārt ir novedis pie nokaitētas iekšējās atmosfēras. „Jaunā politiķu paaudze, Nils Ušakovs vēlās augt, strādāt valdībā, koalīcijā. Šie politiķi saprot, ka tālāka stagnēšana vairs nenesīs augļus, tādēļ meklē alternatīvus attīstības ceļus. Tikmēr tādi politiķi kā, piemēram, Jānis Urbanovičš visu savu politisko kapitālu ir uzbūvējuši, sēžot opozīcijā un viņu vēlme iesaistīties smagajā koalīcijas darbā ir visnotaļ apšaubāma,” komentē eksperts. „Partija cenšas meklēt citu politisko nišu un tātad Saskaņā ir cilvēki, kuri mēģinās iet tālāk. Vieni vai komandā — to rādīs laiks. Lai gan pēc kreisā flanga nevēlēšanās nosodīt notikumus Ukrainā viņu aicināšana nākamajā valdībā ir ļoti apšaubāma, tomēr nekad nesaki „nekad”. Ja starts 12. Saeimas vēlēšanās būs veiksmīgs, tad arī Saskaņas tālākā attīstība būs līdzena. Taču, ja rezultāts būs vājš, domāju, ka partijā sāksies nopietnas nesaskaņas,” pauž F. Rajevskis.
Rādīt reklāmu
