Ja Eurostat apkopotās iedzīvotāju skaita 2013. gada izmaiņas Eiropas
Savienības dalībvalstīs saliek šīs valstis pa plauktiņiem, tad Latvijai
vistālākajā plauktā atrodas Luksemburga.
Eurostat ar 2013. gada demogrāfisko kopsavilkumu nodara gauži Latvijai. Kārtējo reizi Latvija tiek eksponēta par dzīvošanai nelabvēlīgu teritoriju, kurā cilvēki izmirst un, loģiski, no kurienes mūk. Pagājušajā gadā valsts zaudējusi 8,1 tūkstoti cilvēku izmiršanas un 14,3 tūkstošus – izceļošanas rezultātā. Izsakot absolūtos skaitļus uz vienu tūkstoti iedzīvotāju, no tiem iegūti koeficienti –4 izmiršanai un –7,1 izceļošanai. Šādi koeficienti kalpo ES dalībvalstu salīdzināšanai. Latviju tie noliek demogrāfiskā ziņā pēdējā vietā, kaut jāatgādina, ka katrs salīdzinājums prasa dažādus paskaidrojumus un atrunas. Uz pēdējo vietu pēc demogrāfiskajiem rādītājiem var pretendēt arī vairākas citas valstis, raksta
NRA.lv.
Ar ekstremālu izceļošanas koeficientu –13,9 ir izcēlusies Kipra. Absolūtos skaitļos izbraucēju no Kipras bijis mazāk nekā no Latvijas – tikai 12 tūkstoši, bet tie pametuši valsti, kurā ir tikai 860 tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr dzimstības pārsvara pār mirstību (+4,1 tūkstotis absolūtos skaitļos, koeficients +4,7) maina iespaidu par Kipru. Tur taču arī pēc pārdesmit gadiem būs daudz jaunu, atkal nākamo kipriešu paaudzi radīt spējīgu cilvēku, bet vēl tālākā nākotnē lūkoties diez vai vispār ir iespējams.
Kipras pretpols ir Bulgārija, kur cilvēki izmirst vēl straujāk nekā Latvijā (–37,8 tūkstoši cilvēku jeb –5,2 uz tūkstoti), bet projām nemūk (tikai 1,1 tūkstotis izceļotāju, koeficients –0,2) – vai varbūt pat uz to nav spējīgi? Bulgāriem tikai tāds mierinājums, ka valstij ar 7,3 miljoniem iedzīvotāju ir lielākas demogrāfisko manevru iespējas nekā mazākām valstīm un tautām. Sakāmais par Rumāniju tikai mazliet maigāks nekā par Bulgāriju.
Eiropas Komisijas uzturētā datubāzē europa.eu Bulgārija un Luksemburga ir galējie gadījumi, rēķinot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa salīdzināmās vienībās: Luksemburgai 263 šādu vienību, bet Bulgārijai – tikai 47 vienības. Uz Luksemburgas fona Latviju ar tās 64 vienībām no Bulgārijas atšķirt grūti.
Eurostat tabula apstiprina daudzkārt teikto par Latviju un Lietuvu kā brāļu un tāpat māsu tautām. Ar izmiršanas (3,9) un izceļošanas (–5,7) koeficientiem Lietuva atrodas vistuvāk Latvijai, t. i., priekšpēdējā vietā ES, ja Latviju, kaut ar atrunām par Kipru un Bulgāriju, noliek pēdējā vietā. Ja gribam būt šajā pulciņā trīs, nevis divas valstis, tad Igaunijas vietā jāņem Portugāle ar koeficientiem –2,3 izmiršanai un –3,5 izceļošanai. Neko daudz no Portugāles neatšķiras Grieķija ar tiem pašiem koeficientiem –1,6 un –4,7. Tā, lūk, latviešiem un lietuviešiem radniecīgas dvēseles liek par sevi manīt gan ekstrēmi tālu ES rietumos, gan dienvidos.
Igaunija Eurostat sarakstā jāatrod mūsu sirdsmieram, ka nekādi brīnumi tur tomēr nenotiek. Pretēji nostāstiem, dzimušo tomēr bijis par 1,7 tūkstošiem mazāk nekā mirušo (koeficents –1,3). Arī emigrācija nav apstājusies, tās koeficients –2,0.
Līdzīgi kā Igaunija no Latvijas un Lietuvas, Ungārija ir spējusi nošķirties no Bulgārijas un Rumānijas. Tās atšķirības zīme ir spēja piesaistīt 4,3 tūkstošus ieceļotāju (koeficients +0,4) pagājušajā gadā. Caurmērā ņemot, cilvēku piesaistīšana tomēr ir signāls par valsts attīstību.
Demogrāfijā jau nu gan vajadzētu saprast, ka valsts un tauta nav viens un tas pats. Pēc izceļošanas rādītāja gluži kā dvīnes ir Īrija ar –5,6 un Spānija ar –5,5, toties dzimstībā Īrijai ES rekords ar +8,5, kamēr Spānijas +0,8 ir tikai nedaudz virs nulles un virs vidusmēra ES, kur pusē no dalībvalstīm iedzīvotāji izmirst. Tad nu būtu jālūkojas, kādām tautām un valstīm piederīgie nodrošina kopējos rezultātus. Ko, piemēram, tagad Īrijā dara ieceļotāji no Latvijas un tieši latvieši – vai viņi dod plusus Īrijas dzimstībai, vai arī Īrijas –5,6 migrācijā nozīmē plusu Latvijai (pagaidām kaut tikai mīnusu mazināšanas nozīmē), piepildot Latvijas politiķu un ierēdņu pasludināto reemigrācijas plānu? Vai atšķirības starp dzimstības līmeņiem Īrijā un Lielbritānijā (iedzīvotāju dabiskās kustības koeficienti +8,5 un +3,2 ietver arī mirstību, bet tās ietekme uz koeficientu atšķirību ir maza) var izskaidrot ar sociālā atbalsta apjomu, vai tomēr ar dažādu tautu gribu un spējām radīt pēcnācējus? Kāpēc mirstība pārsniegusi dzimstību Vācijā, kas piesātināta ar dažādu tautu pārstāvjiem, līdzīgi kā Lielbritānija un Francija?
Vācija pašlaik aizvieto savus izmirstošos iedzīvotājus mazliet vairāk nekā divkāršā apmērā: pērn mirstības pārsvara dēļ zaudēti 210 tūkstoši, bet toties uz iebraucēju rēķina iegūti 437 tūkstoši kopā no ES un pārējās pasaules. Tas izrādās divreiz vairāk, nekā spējusi Lielbritānija, un desmitreiz (!) vairāk, nekā Francija, kas, tātad, spēj no iebraucējiem atkratīties.
Ar cilvēku zvejošanu vārda vistiešākajā nozīmē nodarbojas Itālija – tik tiešām velk un velk iekšā savās ostās Vidusjūrā klīstošās Āfrikas bēgļu laivas. Pērn tādā veidā ievilkti nepilni 182 tūkstoši cilvēku, kas par 100 tūkstošiem pārsniedzis zaudējumus no iedzīvotāju izmiršanas šajā valstī. Itālija visu laiku žēlojas, ka nesaņem no ES pietiekamu atlīdzību par cilvēku zvejošanu, kas vajadzīga visai savienībai. Imigrantu piesaistīšana ir tas dzinējspēks, kas palielinājis ES kopējo iedzīvotāju skaitu no 505,7 miljoniem cilvēku 2013. gada sākumā līdz 507,4 miljoniem gada beigās. Dzimstības pārsvars pār mirstību devis šim pieaugumam 76,5 tūkstošus cilvēku, imigrācijas saldo devis 653 tūkstošus. Bet – no kurienes šajā bilancē vēl viens miljons cilvēku? Tas parāda nevis cilvēkus, bet viņu kustības ātrumu. Eurostat atvainojas, ka nav spējis precīzāk salāgot datus par cilvēku izceļošanu no vienas valsts un ieceļošanu citā valstī.
Rādīt reklāmu
