Jaunā Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību direktīva sola pasargāt
patērētājus no slēptām izmaksām, veicot pirkumu internetā, vai
pārmērīgi augstas maksājumu transakcijas maksas. Latvijā šīs jaunās –
patērētājiem labvēlīgākās normas – stājās spēkā pirms divām nedēļām.
Apmēram 43% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā bija veikuši kādu pirkumu internetā, 18% gadījumu prece pienāca ar nokavēšanos un 4% gadījumu nopirktās preces vispār netika piegādātas. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa uzskata, ka Latvijā patērētāju informētība nav pietiekama. Par to liecina PTAC un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja, kura atklāj, ka 58% patērētāju jūtas vāji, aizstāvot savas tiesības. Satraucoši ir tas, ka arī jaunieši, kuri ir aktīvākie interneta resursu izmantotāji, nezina savas patērētāju tiesības. Kopumā 39% aptaujāto kaut reizi dzīvē ir iegādājušies nekvalitatīvu vai nedrošu preci. Visbiežāk pretenzijas ir bijušas par apaviem, elektropreču, mobilo tālruņu kvalitāti. Pakalpojumu jomā vislielāko patērētāju kritiku ir izpelnījušies elektronisko sakaru, mašīnu remonta un būvniecības pakalpojumi.
Adekvāta transakcijas maksa
Jaunajā direktīvā ir ietverta norma, kas nosaka, ka tirgotāji nedrīkst izmantot paaugstinātas maksas telefonlīnijas, lai pircēji sazinātos ar viņiem saistībā ar noslēgtiem līgumiem vai lai informētu par bojājumiem. Tāpat no patērētājiem, kuri izmantojuši savu kredītkarti (vai kādu citu maksāšanas līdzekli), tirgotāji nedrīkst iekasēt augstāku maksu par faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar šo maksāšanas līdzekļu izmantojumu. Taču, kā lai pircējs zina, ka transakcijas maksa, ko iekasē pārdevējs, ir neadekvāti augsta? B. Vītoliņa
NRA.lv skaidroja, ka patērētājs to nevar precīzi zināt. Šis jautājums ir PTAC kompetencē. «Tas, protams, nenozīmē, ka PTAC tūlīt pārbaudīs visus tirgotājus, kuri iekasē transakcijas maksu par pirkumiem. Mēs to darīsim pamazām un, sākot ar tiem gadījumiem, par kuriem mums būs aizdomas, ka tiek iekasēta neadekvāti augsta transakcijas maksa,» skaidroja B. Vītoliņa.
Jaunā direktīva pasargā patērētājus arī no slēptiem maksājumiem, piemēram, tādiem, kad krāpnieki mēģina apmuļķot patērētājus, mudinot viņus samaksāt par bezmaksas pakalpojumiem, tādiem kā horoskopi vai receptes. Patērētājiem ir skaidri jāapstiprina, ka viņi ir sapratuši, ka pakalpojums ir par maksu. Līdz ar direktīvas ieviešanu, stājas spēkā arī aizliegums interneta vietnēs izmantot iepriekš atzīmētas ailes. Nereti, iegādājoties aviobiļeti, darījuma noformēšanas laikā tiek piedāvātas papildu iespējas, piemēram, apdrošināt ceļojumu vai noīrēt automašīnu, un dažreiz šīs ailītes jau ir iezīmētas tā, it kā pircējs jau būtu izvēlējies šos pakalpojumus. Jaunais regulējums aizliedz šādi rīkoties.
Savukārt, ja tirgotājs nebūs norādījis papildu izmaksas, piemēram, sūtīšanas izmaksas, vai nebūs par tām pienācīgi informējis pircēju pirms pasūtījuma veikšanas, klientiem šīs papildu izmaksas nebūs jāsedz.
Divu nedēļu termiņš
No attālināti veiktiem pirkumiem pircēji Latvijā var atteikties 14 dienu laikā. Šobrīd šī prasība ir spēkā visā ES. Agrāk daļā ES valstu atteikuma termiņš bija tikai septiņas dienas. Jaunajā regulējumā arī ir noteikta papildu aizsardzība tad, ja tirgotājs nav skaidri informējis klientu par tiesībām atsaukt pirkumu. Tādā gadījumā preces atpakaļnosūtīšanas termiņš tiek pagarināts līdz vienam gadam.
Ja interneta veikali (vai citi tirgotāji, kuri preces tirgo attālināti) vēlas, lai patērētāji, kuri pārdomā, segtu preču atpakaļ nosūtīšanas izmaksas, viņiem par to ir jāinformē iepriekš. Pretējā gadījumā tirgotājiem pašiem vajadzēs segt šīs izmaksas. Tirgotājiem pirms pārdevuma darījuma skaidri jānorāda, kādas varētu būtu sagaidāmās internetā vai pa pastu iegādāto apjomīgo preču (piemēram, dīvāna) atpakaļnosūtīšanas maksimālās izmaksas, lai patērētāji varētu zinoši izvēlēties tirgotāju.
Agrāk tirgotājam bija mēnesis laika, lai atdotu naudu, tagad tā pienākums ir to izdarīt 14 dienu laikā, turklāt šīs dienas sāk skaitīt nevis no dienas, kad veikts pirkums, bet gan no preces piegādes dienas.
Jūras vietā rūpnīcas dūmeņi
Lai informētu patērētājus par viņu tiesībām, PTAC sadarbībā ar Eiropas Komisiju ir uzsācis iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu. Viens no kampaņas plakātiem ataino situāciju, kurā patērētājs ir samaksājis par atpūtu viesnīcā ar skatu uz jūru, bet īstenībā atpūtnieks pa viesnīcas logu redz rūpnīcas dūmeņus. Diemžēl, kā skaidroja B. Vītoliņa, ja patērētājs realitātē saskartos ar šādu situāciju, viņam būtu maz cerību uz kompensāciju naudas izteiksmē, jo īpaši, ja pakalpojumu sniedzējs nevēlēsies vērst situāciju par labu. Tādos gadījumos strīdu šķir tiesa, un tas, kā zināms, ir laikietilpīgs process.
«Tomēr, ja ir notikusi pircēja maldināšana, patērētājam ir jāvēršas PTAC. Mēs izvērtēsim konkrēto gadījumu, un, ja tiks konstatēts pārkāpums, PTAC rīkosies tālāk – uzliks par pienākumu pārtraukt šādu negodīgu komercpraksi, lai neciestu vēl citi patērētāji. PTAC ir tiesīgs arī piemērot sodu,» sacīja B. Vītoliņa.
Rādīt reklāmu
