Liela daļa Latgales reģiona iedzīvotāju līdz šim devuši priekšroku
Krievijas vai Baltkrievijas masu mediju piedāvājumam, tādējādi nokļūstot
to agresīvās propagandas ietekmē. Lai svaru kausus novirzītu par labu
Latvijas mediju telpai, noteikti jāuzlabo tās piedāvājums un apraide, ir
pārliecināti nozares eksperti.
Lai gan joprojām daudzi Latgalē vairāk dzīvo kaimiņvalstu mediju telpā, situācija uzlabojas, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pauda Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvis Dainis Mjartāns. Tas noticis, pateicoties Latvijas Radio (LR) 4. kanāla, kas raida krievu valodā, apraides paplašināšanai Rēzeknē un Daugavpilī, un drīz to varēšot uztvert arī Krāslavā, Viļakā un Piedrujā, kur tiks uzstādīti raidītāji. Kanālam, ko līdz šim vairāk iecienījuši gados vecāki ļaudis, gan nāksies konkurēt ar vietējām komercradio stacijām, kas Latgalē ir ļoti spēcīgas – it īpaši jauniešu auditorijā, atzina D. Mjartāns, piebilstot, ka reģionālais aspekts Latgalē ir ļoti būtisks.
LR direktors Jānis Siksnis norādīja – lai gan vienmēr ticis diskutēts, vai LR vajadzīga programma krievu valodā, viņš uzskatot, ka vajag. Tomēr pie tās vēl būtu jāpiestrādā, jo šobrīd oriģinālsaturs piepilda tikai daļu apraides laika. Te nu jāmet akmens Latvijas lauciņā, jo mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi, lai cīnītos ar Krievijas informācijas telpu un uzlabotu raidījumu kvalitāti, divkārt palielinājuši finansējumu sabiedriskajiem medijiem.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, gan uzteicot LR darbību, neslēpa šaubas par to, vai sabiedriskais pasūtījums sasniedz pietiekami lielu auditorijas daļu. Ukrainas krīze pierādījusi, ka sabiedrība jāuzrunā uzreiz un tūlīt, bet, kā to izdarīt – ir jādiskutē. Viņa arī akcentēja, ka attiecībā uz Latgali ir jābūt skaidrai vīzijai – ko grib panākt: kopt kultūru un stiprināt latgaliešu valodu vai informēt sabiedrību par valstī notiekošo.
Deputāts Dzintars Ābiķis mudināja uz šo jautājumu skatīties plašāk. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības robežvalsts, vajagot piesaistīt Eiropas Komisijas atbalstu ES vērtību stiprināšanai. Jo skaidrs, ka mūsu iespējas stāties pretī Krievijas propagandai, kas ir tās prioritāte, ir ierobežotas. Komisija uzdeva NEPLP līdz septembrim sagatavot rīcības plānu par Latgales mediju telpas stiprināšanu. Tāpat rudenī tiks uzklausīta LTV vadība par to, kā LTV 7 izdevies piesaistīt auditoriju, tostarp – krievvalodīgo.
Uz
NRA.lv jautājumu, vai, palielinot un uzlabojot Latvijas sabiedrisko mediju apraidi, varētu tiem piesaistīt lielāku daļu Latgalē dzīvojošo, aptaujātie piekrita, atzīstot, ka tas būtu īstais ceļš, nevis aizliegumi un represijas. Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Azins arī rosināja padomāt par tieši Latgalei domātu interneta portālu attīstīšanu.
Rādīt reklāmu
