Aizvien lielāka sabiedrības uzmanība tiek pievērsta bijušā
premjerministra Valda Dombrovska sievas uzņēmuma kredīta nonākšanai no
Hipotēku bankas Rietumu bankā, metot interešu konflikta aizdomu ēnu pār
Eiropas Savienības komisāra kandidātu.
To, vai šie notikumi spēs būtiski ietekmēt V. Dombrovska izredzes iegūt iecerēto amatu Eiropas Komisijā, vairākums
NRA.lv aptaujāto speciālistu apšauba vai iesaka nesteigties ar secinājumiem, pirms aizdomas nav pārbaudītas.
Nesen publiskajā telpā parādījās ziņas par to, ka V. Dombrovska sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts valstij piederošajā Hipotēku bankā ar vērā ņemamu atlaidi pārdots Rietumu bankai, kas apmaiņā pret šādu pakalpojumu, iespējams, atvieglojusi tā laika premjerministra sievas uzņēmuma kredītam piemērotos noteikumus. Pats V. Dombrovskis noliedz jebkādas aizdomas par interešu konfliktu, taču konkurējošie politiskie spēki cer izmantot šo situāciju, lai iedragātu V. Dombrovska cerības iegūt augsto Eiropas Savienības amatu.
Opozīcija rosās
Ceturtdien ar Saskaņas centra dalību Saeimā tika mēģināts savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai izveidotu šo gadījumu izmeklējošu parlamentāro komisiju. Tāds fakts nenoliedzami spētu mest ēnu uz visādi citādi Eiropā augsti vērtētā V. Dombrovska reputāciju. Ar parakstu vākšanu raiti gan nevedās, jo koalīcijas partneri sabiedrotās Vienotības mugurā dunci īsi pirms vēlēšanām nevēlējās ietriekt, bet neatkarīgie deputāti, piemēram, Elīna Siliņa, kas piedalījusies divu parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbā, šajā institūcijā ir vīlusies un uzskata, ka minētais jautājums jāizšķir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pārbaudi jau uzsācis.
Neoficiāla informācija liecina, ka pie mēģinājuma izveidot izmeklēšanas komisiju V. Dombrovska un Vienotības politiskie pretinieki neapstāsies, – tiek apsvērta iespēja par iespējamo interešu konfliktu informēt Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai.
Iesaka nesteigties
Ingrīda Ūdre, kuru Eiropas Savienības komisāra amatam 2004. gadā virzīja Zaļo un zemnieku savienība, bet kas aizdomīgu ziedojumu partijai dēļ Briselē tika izbrāķēta, uzskata, ka nedrīkst izdarīt secinājumus tikai uz aizdomu pamata un, kamēr KNAB nav teicis savu vārdu, V. Dombrovska kandidatūru atsaukt nav pamata, un šiem notikumiem viņa izredzes iegūt amatu nevajadzētu ietekmēt. «Ir jābūt pierādītiem faktiem, ņemot vērā aizdomas, nevajadzētu pieņemt lēmumus. Ļoti daudzas lietas, kas izdarītas uz aizdomu pamata, ir radījušas problēmas, ir zaudētas iespējas, bet aizdomas tā arī nav pierādījušās,» saka I. Ūdre.
Liela loma V. Dombrovska turpmākajās gaitās, pēc viņas domām, varētu būt sabiedriskajām organizācijām. Tieši tās, izvēršot plašu kampaņu arī Eiropas Parlamentā, panāca, ka viņas kandidatūra netiek pieņemta.
Arī Indulis Emsis, kas tajā laikā bija I. Ūdri uz Eiropas Komisiju izvirzījušais premjerministrs, uzskata, ka šobrīd nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus par V. Dombrovski un šai epopejai nevajadzētu dramatiski ietekmēt bijušā premjera izredzes nokļūt Eiropas Komisijā. «Iepriekšējā reizē viss tika izdarīts uz aizdomu un nepierādītu faktu pamata. Citādi domājošās sabiedriskās organizācijas uz Eiropas Parlamentu aizsūtīja vēstuli, kas, sasniedzot Eiropas sociāldemokrātus, izraisīja lavīnas efektu. [..] Tādēļ, ja kādam nepatīk, ka V. Dombrovskis var kļūt par Eiropas komisāru, ceļš jau ir iestaigāts un zināms – uz visām pusēm jāsūta sūdzības un jānomelno Latvijas kandidāti,» norādot uz sociāli aktīvās sabiedrības lomu V. Dombrovska turpmākajās gaitās, saka I. Emsis, piebilstot, ka tikmēr, kamēr šādas vēstules netiek sūtītas, iespēja, ka V. Dombrovskis tiks izbrāķēts, ir pārāk niecīga.
Pārāk mīlēts
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka V. Dombrovskim Eiropā ir pārāk laba reputācija, lai Hipotēku bankas gadījums viņa cerībām kļūt par eirokomisāru vispār pārvilktu svītru. Eksperts domā, ka ļaunākajā gadījumā bijušajam premjeram būs jāpārdzīvo daži nepatīkami mirkļi un jāsamierinās ar kādu mazāk prestiža komisāra amata vietu, piemēram, kārotā finanšu un ekonomikas bloka vietā viņam varētu uzticēt rūpes par izglītību, kultūru un daudzvalodību Eiropas Savienībā. «Tas gan lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas būs Eiropas Komisijas prezidents,» piebilst politologs.
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nākamais Eiropas Komisijas prezidents būs ieinteresēts, lai viņa komandas locekļi būtu ar kristāldzidru reputāciju, bet V. Dombrovskis šobrīd ar tādu nevarot lepoties. Tādēļ esot pamats pieņemt, ka Latvijai var palūgt nomainīt savu kandidātu. «Domāju, ka tas ir ļoti reāls scenārijs. Neviens ar pirkstu nekratīs, bet klusītēm palūgs sakārtot pašiem savas lietas,» saka F. Rajevskis.
Rādīt reklāmu
