Ekonomikas ministrijā pēc Starpinstitūciju darba koordinācijas sanāksmes
ierēdņi nāca laukā, bārdamies uz Dr. Belēviču un viņa izdoto avīzi, kas
sabiedrībai sūtot nepareizus signālus par topošo transatlantisko
līgumu.
Dokumenta pilnais nosaukums ir Eiropas Savienības – Amerikas Savienoto Valstu Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgums (TTIP). Ekonomikas ministrija prognozē, ka šāda mēroga vienota tirgus izveidošana visiem tā dalībniekiem pavērs lieliskas attīstības iespējas. Savukārt politiķis, aptieku biznesmenis un briežaudzētājs Guntis Belēvičs sludina, ka «līgums burtiski sagraus mazās valstis». Pārplūdinās ar lētām un kaitīgām amerikāņu precēm.
Kur tad īsti ir patiesība? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš spriež: «Kaut kur pa vidu.»
Pamats arī cerībām
Latvija reiz jau piedzīvojusi ienākšanu milzīgā tirgū – Eiropas Savienībā (ES) – un pazaudēja savas cukurfabrikas. Skaidrs, ka, atveroties vēl lielākam tirgum, iespējas atbalstīt vietējo ražotāju ar importa ierobežojumiem proporcionāli samazināsies. Tajā pašā laikā Latvijas iekšējais tirgus ir niecīgs. «Un katru dienu vēl zaudējam vienu busiņu iedzīvotāju,» rēķina J. Endziņš. Tātad jāorientējas uz eksportu un jādara tas dārgās, ekskluzīvās produkcijas galā.
Šobrīd gan nozaru pārstāvji par gaidāmo TTIP var runāt tikai ļoti teorētiskā līmenī. Viņiem brīvā laika knapi pietiekot, lai apgūtu pašmāju politiķu daiļradi: te nodokļus grib celt, te kases aparātus liek mainīt. Ilgtermiņā patiešām nozīmīgajam Transatlantiskajam līgumam uzņēmēji pagaidām nav pievērsušies. Taču pat, ja gribētu, tas būtu problemātiski, jo līgums top lielā slepenībā.
Ārlietu ministrijas Starptautiskās tirdzniecības un investīciju nodaļas vadītājs Andris Sekacis atzīst, ka brīžam dalībvalstīm ir problemātiski iegūt informāciju. Vienots līguma projekta teksts nepastāv. Attiecīgi arī iedzīvotājiem nekas nav zināms, un tā ir gana laba augsne baumām. Piemēram, no ASV tautiešu kopienas līdz
NRA.lv atklīda ziņa, ka amerikāņi cenšas uzspiest ES brīvu ieroču tirdzniecību. A. Sekacis komentē: «Tās ir pilnīgas muļķības. Jā, ievest ieročus tirdzniecībai varēs vienkāršāk, bet, kam tos pārdot, tāpat būs nacionālo valstu darīšana.»
Latvija sarunās nepiedalās
Vairākās ES valstīs pret TTIP tā noslēpumainības dēļ sākusies kurnēšana, un franči nule nākuši klajā ar ierosinājumu, ka pēc katra sarunu raunda jāpublisko vismaz kopsavilkums. Pagaidām tādi ir bijuši pieci, un šis ir tikai sarunu sākums. Fināls varbūt sagaidāms 2016. gadā. Līgums jāsaskaņo starp ES valstīm, Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē, ASV, atsevišķās sadaļās piekrišana tiks prasīta arī nacionālajiem parlamentiem.
No Latvijas Eiropas Komisijas un ASV augstākās ierēdniecības sarunās neviens nepiedalās. Tomēr tas nenozīmē, ka mums nav iespēju darīt zināmu sarunu vedējiem, ko un kāpēc gribam vai negribam. Komunikācijas ķēde sākas Ekonomikas ministrijā izveidotajā starpresoru darba grupā ar dažādu iestāžu ierēdņu un nozaru pārstāvju piedalīšanos. Tālāk jau Latvijas pārstāvji mūsu nostāju ved uz Briseli un vēsta to Tirdzniecības politikas komitejai. Problēma gan ir apstāklī, ka Latvijai zināma ES kopējā nostāja (šis tas ir pat publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā), taču nav zināma ASV pozīcija. Tādējādi šobrīd uzņēmējiem dots sarežģīts uzdevums – formulēt, ko viņi noteikti nevēlas sagaidīt no TTIP, nezinot, kas tajā paredzēts.
Par oranžo lampiņu
Lai arī dēvēts par stratēģisku, tomēr tirdzniecības ziņā Amerika Latvijai ir mazsvarīgs partneris. Saskaņā ar pērnā gada datiem eksportā vien 16. vieta, importā – 18. Valsts atrodas tālu, un tās tirgus ir aizsargāts. Taču Transatlantiskais līgums situāciju var mainīt, ja tirdzniecības barjeras tiek mazinātas, kvalitātes prasības saskaņotas, atcelta dubulta sertifikācija un muitas tarifi.
Līguma tapšanas gaitu Neatkarīgajai ieskicēja Lita Stauvere un Jolanta Reinsone no Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departamenta. Amerikāņi patiešām vēlas panākt neierobežotu ģenētiski modificēto organismu tirdzniecību, kam ES kategoriski nepiekrīt. Audiovizuālie pakalpojumi no sarunu mandāta izņemti laukā, jo savu filmu tirgu aizsargā Francija. Toties Eiropa vēlas iekļūt Amerikas finanšu pakalpojumu tirgū. Vēl diskusijas notiek par ģeogrāfiskajām norādēm – sieriem, vīniem. Sarežģīta būs tehnisko standartu saskaņošana. Piemēram, vai ES akceptēs amerikāņu automobiļus, kam nav oranžo pagrieziena lukturu.
Latviju šā līguma kontekstā visvairāk interesētu ķīmijas rūpniecības un elektrisko preču atbrīvošana no dubultas sertificēšanās. Briļļu lēcu ražotāji jāatbrīvo no muitas formalitātēm, kas preces aizkavē par sešām nedēļām. Vēl mūsu uzņēmējiem būtu izdevīga piekļuve ASV publisko pakalpojumu tirgum, ko šobrīd sargā obligātā prasība pēc ASV ražotiem izejmateriāliem.
Tiek lēsts, ka abu milzīgo tirgu apvienošana ES ienesīs papildus 119 miljardus eiro gadā, ASV iegūs 95 miljardus. Cik un vai vispār kaut ko iegūs Latvija, neviens nav pētījis.
Rādīt reklāmu
