Bijušais Bankas «Baltija» Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs
Lavents tā dēvētajā Lemberga prāvā liecināja, ka uzņēmēji Ainārs Gulbis
un Jūlijs Krūmiņš vēlējušies vairāk naudas no projektiem Ventspilī, bet
Aivaru Lembergu viņi uzskatījuši par personu, kas neļauj šos mērķus
sasniegt.
Šīs un citas A. Laventa tiesā sniegtās liecības ir pretrunā ar prokuroru sarakstīto apsūdzību par to, ka A. Lembergs draudējis A. Gulbim un J. Krūmiņam ar nolūku izspiest kukuli – SIA Lat Transnafta kapitāla daļas – par labu ārvalstu kompānijai Kaywood International Ltd, raksta
NRA.lv.
No A. Laventa teiktā noprotams, ka, nespējot panākt A. Lemberga piekrišanu biznesa jautājumos, A. Gulbis ar J. Krūmiņu kļuvuši pret Ventspils mēru agresīvi un naidīgi. Iespējams, lai savus mērķus sasniegtu, viņi vērsušies prokuratūrā ar liecībām, kuras prokurori izmantojuši apsūdzību sastādīšanai pret A. Lembergu.
Sagribējies vairāk naudas
Atbildot uz prokurora Jura Jurisa jautājumu, vai J. Krūmiņam un A. Gulbim būtu pamats aprunāt A. Laventu, eksbaņķieris paziņoja: «Nedomāju, ka viņiem būtu pamats teikt kaut ko pret mani. Bet pamats aprunāt apsūdzēto Lembergu acīm redzami varēja būt, jo viņi ne vienu reizi vien paši ir pauduši savu neapmierinātību ar šo procesu [biznesa jautājumu risināšana] finansiālo pusi. To, ka viņi ir ļoti agresīvi noskaņoti pret Aivaru Lembergu – viņi paši man par to teica. Es saprotu, ka viņi vienkārši gribēja vairāk naudas iegūt. Runa bija tikai par naudu. Es saprotu, ka neapmierinātība bija tikai par šo projektu. Viņi gribēja pretendēt uz kaut kādu citu naudu. Daudziem cilvēkiem šķiet, ka Ventspils – tas ir tikai Aivars Lembergs. Ja ir nozagts maciņš, tad Aivars Lembergs tur vainīgs. Ļoti daudzi cilvēki saista savas domas ar to, ka viss, kas notiek Ventspilī, ir saistīts ar Aivaru Lembergu. Cik es atceros, tad viņi [Gulbis un Krūmiņš] man teica, ka aktīvi piedalās šajā tiesas procesā [Rīgas apgabaltiesā] un tajā, kas saistīts ar prokuratūru [liecību sniegšanā un pirmstiesas izmeklēšanā]. Viņi izteica aktīvu neapmierinātību par to, ka visās viņu nelaimēs vainojams Aivars Lembergs, kurš nedod vai nedara tā, lai viņi varētu saņemt vairāk naudas. Es vienkārši saku to, ko atceros.»
Reāls bizness
A. Lavents atminējās, ka līdz 1995. gada sākumam Banka «Baltija» piedalījusies Lat Transnafta projekta finansēšanā, kā nodrošinājumu saņemot SIA Lat Transnafta kapitāldaļas. Projekta mērķis bijis uzbūvēt nepieciešamo infrastruktūru naftas un naftas produktu pārkraušanai Ventspils ostā. «Banka tajā laikā piedalījās visos lielākajos darījumos,» uzsvēra A. Lavents. Visi lielāko darījumu veicēji tolaik bijuši arī Bankas «Baltija» klienti, tostarp A. Gulbis un J. Krūmiņš. Kā norādīja A. Lavents, A. Gulbim un J. Krūmiņam «citur nebija, kur griezties, Banka «Baltija» finansēja visus lielākos objektus – arī SWH un Jūlija Krūmiņa termināli Man-Tess».
A. Lavents atminējās, ka Banka «Baltija» šīs SIA Lat Transnafta kapitāldaļas vēlāk atdevusi Kaywood. Šis darījums, pēc eksbaņķiera teiktā, pretēji apsūdzības apgalvojumiem, bijis nevis fiktīvs, bet gan reāls biznesa darījums. «Cik atminos, tad tā bija samaksa par kaut kādu biznesu. Noritēja kaut kāds biznesa darījums. Kāds bankai sniedza pakalpojumus, un tad mēs arī par to samaksājām,» atminējās A. Lavents. «Tas, ka tā bija samaksa par pakalpojumiem – tas ir acīm redzams, jo tāpat vien banka nevienam nekādas dāvanas nepasniedza,» uzsvēra eksbaņķieris.
Pats A. Lavents nav piedalījies sapulcē, kurā lemts par kapitāla daļu atdāvināšanu. Šo jautājumu nokārtot baņķieris deleģējis Bankas «Baltija» prezidentu Tāli Freimani.
«Freimanis tur iet bez manis nebūtu varējis. Es viņam devu uzdevumu, un viņš tur arī to darīja, ko es viņam tiku uzdevis. Es zināju par dāvinājuma līgumu un devu Freimanim norādījumus, lai viņš to paraksta,» tiesā skaidroja A. Lavents.
A. Lavents noliedza, ka jelkad no A. Gulbja vai J. Krūmiņa būtu dzirdējis sakām, ka A. Lembergs no viņiem izspiež SIA Lat Transnafta kapitāla daļas par labu Kaywood.
Biznesa idejas
Runājot par Lat Transnafta vadītāju Vladimiru Krastiņu, A. Lavents atminējās, ka projektā iesaistītās puses ne reizi vien paudušas neapmierinātību ar V. Krastiņa spēju tikt galā ar saviem pienākumiem, kā dēļ kavējusies projekta realizācija. «Es atceros, ka viņš ne pilnībā tika galā ar to, kas viņam bija jādara, un tāpēc kaut kādi termiņi varēja kavēties. Bija problēmas ar kompānijas vadību,» teica A. Lavents.
Eksbaņķieris atgādināja, ka 1994.–1995. gadā visiem bijušas problēmas ar naudu un līdz ar to ar kredītsaistību izpildi pret banku. «Man-Tess bija nedaudz labāk, jo viņam bija bizness, kas nesa peļņu, bet SWH situācija bija daudz smagāka. Vispirms man par to pateica Gulbis, kuru es nejauši satiku, pēc tam es satiku Jūliju Krūmiņu, un viņš man arī to pašu pateica,» tiesā stāstīja A. Lavents.
Jāatgādina, ka no 1993. līdz 1995. gadam SIA Lat Transnafta kapitāla daļas ir vairākkārt mainījušas īpašniekus dažādos veidos, tostarp dāvinātas. Piemēram, arī V. Krastiņam šīs daļas savulaik uzdāvinātas. Nekāda saimnieciskā darbība līdz aptuveni 1995. gada vidum nebija uzsākta. Līdz ar to Lat Transnafta tolaik faktiski bija tikai biznesa ideja – uzcelt naftas rezervuāru parku blakus valstij piederošajai Ventspils naftai, atņemot tai kādu biznesa daļu. Ņemot vērā, ka Lat Transnafta līdzīpašnieki tieši vai netieši bija tolaik ietekmīgi tranzītbiznesmeņi un Banka «Baltija», var izteikt pieņēmumu, ka tas varētu būt arī neoficiāls pieteikums Ventspils naftas privatizācijas projektam, kuru dažus gadus vēlāk īstenoja a/s Latvijas naftas tranzīts.
Tomēr, lai īstenotu šo biznesa ideju, bija vajadzīga liela nauda. Vispirms grūtībās nonāca Aināra Gulbja vadītā SWH Rīga un Venttrans, un viņu vietā biznesa projektā nāca citi dalībnieki. Pēc tam bankrotēja Banka «Baltija», un arī tās vietā nāca cits dalībnieks.
Prokurori, šīs vēsturiskās uzņēmējdarbības peripetijas sapinot kopā ar uzņēmēju A. Gulbja, J. Krūmiņa, V. Krastiņa un citu liecībām, radījuši apsūdzību par to, ka A. Lembergs izspiedis SIA Lat Transnafta kapitāla daļas par labu Kaywood.
Rādīt reklāmu
